Sveiki atkal! Pēc nesena notikuma izdomāju publicēt rakstu par savādām lietām manā, radinieku un paziņu dzīvē. Bildes ir pašuzņemtas. Ar kvalitāti ir kā ir...
Sakritības un vēl šis tas10
Pirms dažiem gadiem man bija sapnis, kurā viena no manām draudzenēm atrodas manā pagalmā ar kādu puisi no manas skolas. Tur arī bija galds. Puisis paņēma galdu un meta. Tas trāpīja draudzenei pa kāju. Tā sapnis beidzās. Nākošajā dienā tā pati draudzene man stāstīja, ka viņai vakar vakarā esot ļoti sāpējusi kāja.
Nesen es to dīvaino sapni izstāstīju kādam cilvēkam. Tajā naktī man bija vēl viens savāds sapnis: es biju savā istabā. Blakus istabā bija dažas nedzīvas meitenes ap 9 vai 10 gadu vecumu. Tas mani neuztrauca, tāpēc es izslēdzu gaismu un apgūlos gultā. Uzreiz izdzirdēju kaut kādas nesakarīgas skaņas, tāpēc ieslēdzu gaismu. Tieši blakus manai gultai stāvēja viena no tām meitenēm. Sapnis beidzās. Es pamodos no tā, ka mana mamma saka, ka pēdējā laikā viņa dzird visādus dīvainus trokšņus mūsu mājā.
Mana tēta brālēna sieva stāstīja: ‘’Es vienreiz pirms jaunā gada biju izlasījusi tādu ticējumu: ‘’Ja vecā gada vakarā mājā atrodas kaut kas mitrs, tad jaunajā gadā mirs radinieks*.’’ Es jau zināju, ka Irmai* nav diez ko labi ar veselību, tāpēc centos atbrīvoties no visa mitrā, kas man mājās ir. Tas bija velti. 1. janvārī viņa nomira. Tad es vēlāk savā vannas istabā atradu mitru lupatiņu zem vannas.''
*vai notiks nelaime. Precīzi neatceros.
*tā sauca manu vecmāmiņu.
Tagad atpakaļ pie sapņiem. Paziņa no Rīgas stāstīja: ‘’Es vienreiz sapnī redzēju caurspīdīgu bļodiņu. Tajā bija vairākas melnas lentes. Tad es vaicāju: ‘’Kas tās ir?’’ Kāda balss atbildēja: ‘’Dzīvības.’’ Es: ‘’Kur?’’ Balss: ‘’Talsos.’’ Tad es pamodos. Pēc dažām dienām skatījos televizoru. Tur stāstīja par Talsu traģēdiju, kur bojā gāja 9 bērni.’’
Šis gan nebūs ne sapnis, ne sakritība. Mamma stāstīja: ''Kad es biju maza, manā istabā stāvēja liela kumode. Uz tās bija lelle baltā kleitā. Lelle bija uzlikta diezgan tālu no malas, tāpēc tā nevarēja nokrist. Vienreiz, kad es gulēju, es sadzirdēju blīkšķi. Lelle atradās istabas vidū. Neviens istabā nebija. Nezinu kā tas bija iespējams.''
Draudzene no pirmā atgadījuma stāstīja: ''Kādā vakarā es viena skatījos televizoru. Bija diezgan vēls. Es turpat uz dīvāna aizmigu. Mani pamodināja pieskāriens sejai un neliela vēsma. Es uzreiz atvēru acis. Tur neviena nebija. Nevienu neredzēju, soļus arī nedzirdēju.''