Policisti ienāca mājā. Viņi jau pirms dažām minūtēm bija dzirdējuši skaļus, izbiedētus bļāvienus šajā ēkā. Mājai bija 1 durvis un aptuveni 10 logi. Tai bija 2 stāvi un balkons. Tātad 3 kruķi iegāja mājā. Es gāju viņiem līdzi, jo biju svarīgs liecinieks. Pirms nedēļas tas pats notika manā mājā, bet es izdzīvoju. Oi, aizmirsu pateikt, ka visa mana ģimene ir nogalināta. Neviens nesaprata kāpēc. Labi, es par to reizi pastāstīšu vairāk.
Es spokos – darbā – ieliku pēdējo rakstu un ienāca mans boss. Viņš bija pārsteigts ieraugot manu profilu, bet ne sašutis. Viņš priecājās. Izrādījās, ka viņš man seko un ir ļoti iepriecināts, ka lieku tik labus rakstus (izņemot visas olas ceļveža MC daļas). Tā nu mēs izdomājām nosvinēt.
Ieradās visi mani darba biedri, kuriem ir profili spokos (tie ir visi izņemot bosa sekretāri – Meguci). Tā nu mēs uzcepām gardus ēdienus – kūkas, cepumus, cepešus, kartupeļus, desertus un citas neiedomājamas lietas. Arī darba biedri atnesa brīnišķīgas lietas – un, kas ir pats labākais, noplusoja man visus rakstus (Un ieteica izdzēst olas ceļvežus). Tā nu mēs pusi vakara dzērām, pusi – sēdējām spokos un, arī, pa to laiku ēdām. Tad es aizgāju uz virtuvi. Tur atradās sieva. Es viņu pasaucu. Un tad tas notika – viņa nogrieza sev galvu ar maizes nazi. Lēnām un mierīgi, starp skriemeļiem, pārdurdama savus muguras nervus un vēnas, artērijas... visu!! Un, it kā ar to nepietiktu, viņa pēc galvas nogriešanas pagriezās pret mani (Vo, vo – es arī nesaprotu kā tas iespējams) un meta ar galvu man. Sekundi pirms brīža, kad es vairs neko neatceros es redzēju milzīgu asins bumbu eksplodējam. Galva atradās no manis pusmetra attālumā. Un tad tā vienkārši eksplodēja.
Vēlāk policija atrada mani visu noklātu ar asinīm. Pie virtuves galda (kas ir man gandrīz līdzās) gulēja mana sieva... ar nenogrieztu galvu. Policija man pastāstīja, ka manās rokās tika atrasts nazis un, ka asinis, kas klāj manu ķermeni, pieder man, kaut gan man nebija nevienas brūces. Pat nobrāzuma. Par to es biju šokā. Vēl izrādījās, ka visi mani draugi un, arī, mani bērni ir atrasti un ekspertīzes slēdziens ir - miruši no noasiņošanas -, bet, tā, pat kā mani, viņus visus klāj manas asinis. Jā, MANAS!!! Kad es izklāstīju policistiem to, ko es redzēju viņi jocīgi paskatījās uz mani, bet tas notika tāpēc, ka manā mājā ir izvietotas videokameras un, ka tajās ir redzams tieši tas pats, ko es redzēju, bet, tikai, arī tālāk. Tālāk ir redzams tas, ka viņa pieiet pie manis, noskūpsta, un noguļas man blakām. Lieki piebilst, ka nebija redzams kā viņa atgūst galvu. It kā ar to nepietiktu, es vēl atcerējos, ka man mājās nekad nav izvietotas novērošanas kameras. TĀS NEBIJA MANĒJĀS!!!
Tātad es atrados svešā mājā, dzirdēti tādi paši kliedzieni kā videoierakstos un, lieki piebilst, ka visi logi ir notašķīti ar asinīm pēkšņas eksplozijas rezultātā. Mēs gājām uz vietu, kurā bija notikusi eksplozija. Mēs bijām atbraukuši 10 minūtēs, stundu pēc manas aizvešanas no mana dzīvokļa. Mēs visi cerējām, ka neesam nokavējuši. Brīdinājis bija kāds virsnieks, kurš bija dzirdējis iekšā šāvienus, bet tad mēs dzirdējām zvanā arī vīra izbiedētos, šausmu pilnos kliedzienus. Tas nevarēja būt kaut kas cits. Tad, pēkšņi, mēs redzējām visu darbībā. Virtuvē sieva noskūpstīja vīru un, pēkšņi, kā sabojātā filmā, galva pieleca sievai klāt. Tas notika tā, it kā būtu izrauta daļa video. Uz vienu jautājumu ir atbildēts, bet tas rada vēl vienu jautājumu. Tad, pēkšņi, no zila gaisa, uzradās videokameras. Tieši tāpat kā sievietei galva. Un tad abi policisti pēkšņi visi noklājās ar asinīm. Tie nokrita zemē un nekustīgi gulēja. Viņi bija beigti. AAA un visu šo laiku vīrietis gulēja zemē viss noklāts ar asinīm. Tātad, šeit atradās 3 cilvēki noklāti ar asinīm, 1 sieviete – mirusi nezināmu iemeslu dēļ un es – sveiks un vesels. Es nesapratu ko darīt. Pēkšņi es sajutu deguma smaku. Man vairs nebija ko šeit darīt. Es izsitu asinīm notriepto logu izlecot pa to un piezemējos zālē sekundi pirms māja piepeši, gluži kā uzsprāga, bet tomēr nekas nesalūza. Tas bija karstuma vilnis bez enerģijas. Kaut ko tādu nespēj panākt pat modernā zinātne. Tad es pamanīju, ka man ir vaļējs lūzums kājā. Mani aizveda uz slimnīcu un tā nu es šeit plātā sēžu. Man nav darba un man ir vaļējs lūzums. Es gribu jūs pabrīdināt par to, kas ar mani notika, jo žurnālisti nav brīdinājuši ne par manu nelaimi, ne par tā otra puiša.
Un – kā jau parasti – šeit ir slēptā doma.