Š - šausmu un S- stāsts. Tā kā jums patika mans pirmais šausmu stāsts (kaut gan nedaudz smieklīgs), tam sekos vēl viens manis domāts šausmu stāsts. Šoreiz tas nebūs smieklīgs un dziļā doma būs jāatrod jums pašiem. Lai labi lasās.
P. s iepriekšējā daļa - http://spoki.tvnet.lv/mistika/Ss/672256
Es reiz atrados kādā viesnīcā. Neprasiet kāpēc – vienkārši atrados. Nu labi, pastāstīšu. Viss sākās sestdienas rītā, kad es kaut kādā loterijā, kuru dabūju no ilustrētās, pieteicos un aizsūtīju savu loterijas biļeti. Lai nu kā, bet es zināju, ka nelaimēšu.
Dīvaini, bet nākošreiz, kad es nopirku žurnālu pie laimētājiem bija rakstīts mans vārds. Es biju neizsakāmi priecīgs un tūlīt devos izstāstīt šos jaunumus savam labākajam draugam. Brauciens bija uz kaut kādu tur eksotisku viesnīcu Horvātijā, bet ne romantisku. Tā kā brauciens bija divām personām es viņu uzaicināju līdz.
Mēs gājām uz kasi lidostā pie kuras stāvēja dzīvespriecīgs jauneklis pārdevēja žaketē ar pārāk garām piedurknēm. Piegājuši tuvāk mēs secinājām, ka viņam trūkst 1 rokas. Tas, it kā, mūsos raisīja riebumu un pamaitāja garastāvokli, bet tad mēs abi sapratām, ka mēs esam pretīgi. Pārdevējs, ievērodams, ka mēs skatāmies uz viņa tukšo piedurkni jokodamies teica
-Kaut kāds spoks šajā lidostā man to roku norāva brīdī, kad es Frankenšteinam pasniedzu biļeti.
Mēs ar draugu atradāmies lidmašīnā un aiz loga pavērās skaists skats. Bet mūsu uzmanību piesaistīja vēl viena dīvainība. Ārā, labības laukos, (Nu, mēs tak braucam uz Horvātiju) atradās izgriezti milzu apļi. Tas uzjundīja atmiņas par citplanētiešiem, bet tad mēs pamanījām, ka lauks deg. Mēs redzējām vīru lauka vidū dusmodamies par milzu apļiem, bet liesmas ieskāva visu lauku. Tās virzījās nevis uz priekšu, bet uz apli, it kā negribēdamas dot vīram iespēju izglābties. Un tad viņš tās pamanīja. Viņš skrēja uz pusi, kur liesmas vēl nebija saskatāmas, bet tad viņš tās saskatīja. Viņš bezspēkā metās uz vietu laukā, kas ir vistālāk no liesmām un vicināja rokas. Tad viņš pārstāja to darīt, saprotot, ka mēs nevaram palīdzēt.
Viņš sāka ar rokām raut ārā labību, vai kaut ko citu, jo mēs no iluminatora tik labi nevarējām redzēt. Un tad viņš kā zibens sperts apstājās. Liesmas bija viņam piekļuvušas no aizmugures. Tajā brīdī viņa kombinezons aizdegās. Liesmas pārņēma visu viņa ķermeni. Viņš krita ceļos un bļāva. Kaut gan mēs to nedzirdējām, bet mēs to redzējām. Un tad viņš saļima. Viņš bija miris.
Un tad es to ieraudzīju. Lidmašīnā parādījās paziņojums ’’atgriezieties savās vietās’’. Un tad visi, kas bija skatījušies uz degošo lauku (Un tie bija PILNĪGI VISI pasažieri) saprata, ka ir iepinušies drošības jostās. Lidmašīna sāka griezties uz mūsu pusi. Vēlreiz parādījās paziņojums ’’atgriezieties savās vietās’’. Lidmašīna tagad atradās gandrīz vertikāli. Par laimi tad beidzot visi bija izkārpījušies no drošības jostām, bet tad jau lidmašīna bija pilnīgi sasvērusies vertikāli un pilnā ātrumā krita.
Mēs ar draugu atradāmies 2 metrus virs zemes. Mēs nezinām kā mēs ieguvām izpletņus, kuri bija paredzēti stjuartiem, bet tā tas bija. Mēs nolaidāmies zemē uz zāles un devāmies uz lidostu, kuru mēs redzējām dažu kilometru attālumā. Izpletņus mēs piesējām abiem stjuartiem, vai, precīzāk sakot, pārogļojušos 2 līķu kaudzei. Pirms tam tos arī sagraizījām un tie diezgan ātri sadega.
Lidostā mūs neatpazina, jo visi steidzās glābt lidmašīnas pasažierus, kuri, protams, visi bija miruši. Mēs ātri paņēmām taksi un braucām uz mūsu viesnīcu. Bet pa ceļam atgadījās vēl kāds starpgadījums.
Mēs atradāmies gandrīz 1 rajona attālumā no viesnīcas, kad saplīsa logs. Es nesapratu kas noticis, bet drīz saplīsa arī šofera logs un pašam šoferim tika izšķaidīta galva. Durvīs parādījās kūpoši ložu caurumi. Uz mums šāva. Mūs grasījās nolaupīt, lai pieprasītu no mūsu valsts atlīdzību par mūsu atbrīvošanu. Tie bija cilvēku nolaupītāji.
Es ātri pārliecos pāri priekšējam sēdeklim un sāku spiest šofera kāju uz gāzes pedāļa. Pēc brīža mēs jau bijām aizbraukuši līdz viesnīcai. Mēs ātri lecām ārā un devāmies uz viesnīcu. Mēs ātri paprasījām atslēgu un aizgājām uz saviem numuriņiem. Es atrados stāvu augstāk.
Es tikko biju atgūlies, kad es izdzirdēju kliedzienu. Es paskatījos ārā pa logu un redzēju draugu rāpjamies uz balkona margām. Viņam pakaļ izgāja kāds nepazīstams svešinieks. Draugs runāja, bet es nedzirdēju ko. Tad svešinieks papurināja galvu un mans draugs nolēca. Un tajā brīdī svešinieks paskatījās uz mani. Viņa seja bija pārogļojusies gluži kā... stjuartiem.
Es ātri devos ārā no numuriņa un tad es sajutu smagu elpu pakausī. Es lēni pagriezu galvu. Tas bija mans draugs... sveiks un vesels. Es sacīju
-tev nekas nekaiš. Man ir tik liels prieks-
Tajā brīdī viņš sagrāba mani aiz kakla. Es redzēju kā sadeg viņa seja. Kā sadeg rokas, kājas, apģērbs. Tad es sajutu, ka arī man deg apģērbs. Es sāpēs locījos, bet es jutu kā mirstu. Es nogalināju stjuartu. Mēs nogalinājām stjuartus. Mums ir jāmirst. Dzīvība pret dzīvību. Izpletņi nebija domāti mums. Jāizdzīvo nebija mums. Un nu miruši ir visi. Nāve atnāca kā salda kvēle. Man mokas beidzās. Nē. Man beidzās viss. Es vairs nedomāju, nejutu, nebļāvu. Es biju miris.
Viņš sāka ar rokām raut ārā labību, vai kaut ko citu, jo mēs no iluminatora tik labi nevarējām redzēt....Viņš krita ceļos un bļāva. Kaut gan mēs to nedzirdējām, bet mēs to redzējām.
Un tad visi, kas bija skatījušies uz degošo lauku (Un tie bija PILNĪGI VISI pasažieri)- lidmašīnās visi pasažieri nevar redzēt pa logu ( ja vien nelidojat ar kukuruzņiku :D) un starpcitu, lidmašinas lido tik augstu, ka mašīnas lejā teju var saskatīt, un to ka starp dūmiem skraida vīriņš, tiešām nevarētu redzēt, kur nu vel to ka bļauj.
Mūs grasījās nolaupīt, lai pieprasītu no mūsu valsts atlīdzību par mūsu atbrīvošanu. - Laikam pēc fizionomijas noteicāt ka tie ir tīrasiņu cilvēku laupītāji pret izpirkumu no valsts :D
Es ātri pārliecos pāri priekšējam sēdeklim un sāku spiest šofera kāju uz gāzes pedāļa. Pēc brīža mēs jau bijām aizbraukuši līdz viesnīcai.- Nu šaubos vai spiežot vienkārši pedāli ( ar beigta cilvēka kāju! :D ) jūs tālu tiktu. :D Ir arī krustojumi, līkumi, luksafori un viss pārējais uz ceļiem atrodamais :D
Nepiesiešos pie daļas ar visādiem spokiem, jo tur jau ir tīrā fantāzija, bet kaut kādai sajēgai par rakstīto tomēr jābūt. Nevar rakstīt, ka jāja ar zirgu un pēkšņi atvērās bagāžnieks :D Tas izbojā visu stāstu.
Forshi Tu šo rakstu ieliki vai kads cits Esot Miris!
Es teicu ka ZOMBIJI pastaav!!!!!!
es nesapratu stāstu joks degoš vīriņšs miruši cilvēki nesaprotu pastāstiet vairāk
