Viduslaiku Eiropā druīdu priesteri, burvji un pūšļotāji lietoja rūnu zīmes, lai piesauktu dievus, pareģotu nākotni un burtos. Seno ģermāņu, skandināvu un anglosakšu alfabētu veido 24 rūnu zīmes. To nozīme un izmantošana ir radniecīga speciālajām zīlēšanas kārtīm, ķīniešu un arābu pareģu paņēmieniem. Katrai no 24 rūnām (plus viena balta) ir savs simbols un jēga, kas jāatšifrē.
Rūnas ir sensena piktogrammu sistēma, kurā ietverti priekšstati par Dabā un Visumā valdošiem spēkiem. Šiem spēkiem varam piekļūt ar maģijas palīdzību. Vārdam "maģija" ir daudz un dažādi skaidrojumi. Arī pretrunīgi. Jāpatur prātā, ka rūnas apslēptos spēkus var (un drīkst) izmantot tikai labos un godīgos nolūkos.
Rūnu maģija nav zīlēšana tās tradicionālajā izpausmē. Tajā nav vietas gadījuma rakstura sakarībām. Rūnas nepareģo nākotni un nesniedz konkrētus padomus rīcībai.
Rūnu uzdevums nav veidot kopumā mūsu dzīvi bagātu un mūs pašus padarīt laimīgus. Rūnas nepasaka, kas notiks, bet norāda uz kādu to ietekmē pakļautu virzienu un uz potencionālām sekām, ja mēs šajā virzienā arī darbosimies.
Tādējādi, mainot situācijas uztveres veidu un savu reakciju uz notiekošo, cilvēks spēj pats ietekmēt notikumu gaitu un to virzīt sev vēlamā virzienā. Rūnas ietekme ne vienmēr pakļaujas mūsu iecerēm un lūgumiem. Tā var būt ne tikai negaidīta, bet arī konfliktējoša. Taču tieši tāda tā liek mums paraudzīties uz konkrēto lietu no cita redzespunkta un atrast veidu, kā panākt gaidīto rezultātu. Rūna pati nedarbojas. Tās ietekme ieslēdzas tikai tad, kad esam to izvēlējušies. Izvēlei ir meditatīvs raksturs.
Tā izpaužas kā sakaru meklēšana ar neredzamo pasauli un atrašana (lūguma formā). Jo kritiskākā situācijā cilvēks atrodas un ir spēcīgāka vēlēšanās no tās izkļūt, jo precīzāka būs izvēle un konkrētāka tās ietekme. Katrs rūnas simbols var kalpot par līdzekli, lai meklētu palīdzību, lai saņemtu atbalstu no potenciāla krātuvēm, kas eksistē Visumā. Piekļūšana rūnām veidojas pamazām un tikai caur personisko pieredzi.
Lai sekmīgi darbotos ar rūnām, ir jāpilda zināmu nosacījumu komplekss, no kura nedrīkst izslēgt nevienu tā sastāvdaļu.
Zīlēšana ar rūnām nav zīlēšana parastajā izpratnē. Tas ir maģisks process, ko senatnē uzskatīja par sazināšanos ar dieviem, par padoma lūgšanu tiem. Vienlaicīgi zīlēšanas prakse ir spēle (kā visas citas). "Spēle" ar rūnām galarezultātā dod zināšanas par rūnu saturu, par efektīgām izziņas metodēm.
Darbs ar rūnām iemāca pašanalīzi, kas rada labus priekšnoteikumus pašizaugsmei.
Rūnas nekad nepareģos jums kaut ko līdzīgu "kādas dāmas mīlai", pēc tam vēl "tālu ceļu un kroņa mājas". Rūnas var nedot arī konkrētas atbildes uz pārāk tieši uzdotiem jautājumiem.
Rūnas pēc iespējas precīzi aprakstīs situāciju, kurā jūs atrodaties un, ja nepieciešams, arī situāciju, kas var sekot (jāuzsver - "var", jo nekas nav iepriekš nolemts!). Runājot vispārīgi, rūnām var uzdot jebkuru jautājumu, tikai jāpatur prātā, ka to atbildes vienmēr ir situatīvas, vienmēr apraksta situāciju vai stāvokli. Māka skaidrot rūnu valodu balstās uz izpratni. Tā neredzamā izpratni, kas slēpjas aiz rūnu zīmēm.
Zīlēšanai jāpagatavo pašam savs rūnu zīmju komplekts, kas jāglabā dabiska materiāla maisiņā un jāsargā no svešām acīm. Darboties ar tām drīkst tikai īpašnieks. Zīlējamās rūnas gatavo garenas formas, jo zīlējot jāfiksē parastais vai apgrieztais stāvoklis. Apgrieztā stāvoklī zīme parasti norāda, ka uzrādītie spēki vai apstākļi pašreiz vai tuvākajā laikā darbojas pret zīlētāju. Rūna vienmēr dod padomu, kāda rīcība konkrētajā situācijā būtu visieteicamākā
