Īsumā došu nelielu ieskatu. Mana teorija nāks pēc tam:
Rozena tilts no Einšteina teorijas pazīstams arī kā tārpeja, kas savieno melno ar balto caurumu.
Melnais caurums ir kopojums ar milzu gravitāciju, kas iesūc sevi visu, kā matēriju, tā enerģiju, tā tuvumā.
Baltais caurums, teorētiski, dara pretējo. Kā durvis jeb vārti. Ja tu iegāji pa vienām, tad noteikti arī izgāji pa kādām.
Labāk palasām par to šeit - http://www.starspace.lv/public/visums_visuma_15042010.html
Centīšos neizplūst pārak gari, tāpēc saistīt abas lietas jums var nākties pašiem.
Vai ir iespējams ceļojums laikā, uz pagātni vai nākotni?
Protams, pastāv daudzas vienkāršas teorijas. Iekāp lidmašīnā un lido apkārt pasaulei, tu brauc cauri laika joslām, līdz ar to ceļo laikā. Jeb, tu dzīvo, tādējādi nepārtraukti ceļo nākotnē.
Ir teorijas, kas paredz, ka ceļojot ar milzu ātrumu tu spēj ceļot uz nākotni.
Pārāk daudz, lai te to visu tagad izskaidrotu. Tāpēc centīšos ar vienu no savām pēdējām teorijām, kuru aizguvu no zinātniskās fantastikas filmas - "Deja Vu"
Filma ir bāzēta uz teoriju, ka pastāv iespēja ielūkoties pagātnē, dažas dienas atpakaļ, izmantojot tārpeju jeb Rozena tiltu. Centīšos skaidrot pa savam.
Kā zināms, milzu liela gravitācija var ietekmēt gaismu, jeb arī to, ka gaisma pārvietojas ar dažādu ātrumu dažadās vidēs.
Zinām arī to, ka apskatot objektus, kas atrodas kosmosā jo tālāk no mums, tad līdz mums atnākusi gaismā rāda tikai to, kāds šis tālais objekts izskatījies tad, kad gaisma, kuru šobrīd aplūkojam, tikusi no objekta izstarota. Vārdu sakot, mēs redzam pagātni.
Uzskatu, ka radot mākslīgu milzu gravitācijas lauku, tādu, kuru mums būtu iespējams kontrolēt, gluži kā elektrisko magnētu, pastāvētu iespēja ar milzīgo gravitāciju kontrolēt gaismu, kas ap to ceļu, un tās ātrumu.
Iedomājamies cilvēka radītu, pilnīgi kontrolējamu melno caurumu. Līdz ar to arī balto caurumu un rozena tiltu. Un iedomājiemas, ka tā ir kā novērošanas kamera ar ierakstu, ļauj patīt uz priekšu un atpakaļ
Melnais caurums - kamera
Rozena tilts - video ieraksts
Baltais caurums - monitors
Un tas viss kopā - liela kontrolējama video novērošanas iekārta.
Melnais caurums gluži kā video novērošanas kamera uzņemtu gaismu. Mainot mākslīgās gravitācijas jaudu, mēs varētu manipulēt ar gaismas ātrumu, kas melnajā caurumā iet. Kā ar video novērošanas iekārtu. Mēs gaismai (sauksim par ierakstu) varētu likt kustēties 2x lēnāk, 3x lēnāk... Tik daudz, ka pat izskatītos, ka šī gaisma nāk no tāltālā objekta kosmosā, un ceļojis ilgus gaismas gadus, līdz nonākusi pie mums. Tādējādi radot iespēju ieskatīties pagātnē.
Manipulējot ar gaismas plūsmu (jeb sauksim par ierakstu), mēs šodien, rīt, parīt, kad vien gribētu, atkarīgi kā mēs būtu nostabilizējuši mūsu gravitācijas lauku, varētu redzēt vakardienas gaismu. To pašu mūsu gaismu, kurai mēs samazinājām ātrumu, un likām tai nonākt vēlāk pie mums.
Bet, kur paliek baltais caurums, un kāda tam ir lielu lielā nozīme šai teorija?
Lūk, es domāju, ka tas prasītu kaut ko neiedomājami lielu - enerģiju, lai uzturētu šādu stabilu rozena tiltu (mākslīgo gravitāciju; caurumus).
Gaisma, kuru ieplūstu melnajā caurumā, un tā ceļā tiktu apstrādāta, pēc tam izplūstu ārā pa balto caurumu vārtiem. Kā augstāk-sākumā norādītajā saitē, ir teorija par citu kosmosu melnā cauruma otrā pusē. Jeb tā teikt, matērija un enerģija, kas ieplūst melnajā caurumā, netiek viss iznīcināta, bet pārstrādāta jaunā visumā, kas ir šī melnā cauruma otrā pusē, jeb baltā cauruma pusē.
Respektīvi, mūsu lielā ierīce un tā radītais mākslīgais tilts būtu kā ceļš uz pagātni.
Mūsu radītā melnā caurumā pusē būtu mēs, savukārt baltā cauruma pusē būtu mūsu pagātnes atspulgs, no gaismas, kuru ceļā pa mūsu mākslīgo rozena tiltu mēs pārstrādājām.
Savelkot jau atkal galus kopā, tā būtu iespēja ieskatīties pagātnē.
Es uzskatu, ka gaisma ir visa atslēga uz ceļošanu laikā. Papildus, paredzu, ka, ja ir šāda iespēja uz pagātni, tad ir jābūt pretējai iespējai uz nākotni.
Vispirms sākšu ar laika maiņas iespējām. Jeb kā pareizāk būtu - ar iespējām mainīt pagātni. Komunicēt ar pagātni. Kaut kas uz to pusi.
Iedomājamies sevi kā nākotnes Es un pagātnes Es.
Ar visu šo mākslīgo gravitāciju un rozena tiltu un melnajiem, baltajiem caurumiem, pastāvētu nākotnes visums un pagātnes visums (teorijas paredz, ka pastāv neskaitāmi visumi - multivisums. Par to citreiz)
Caur mūsu ierīci, mēs mūsdienu (jeb nākotnes visuma) gaismu laižam iekša melnajā caurumā, to palēlinām, un laižam ārā par balto caurumu, radot jaunu visumu - pagātnes visumu.
Gandrīz atpakaļ pie sākuma.
Atceramies kā teicu:
Melnais caurums = video novērošanas kamera
Baltais caurums = monitors
Rozena tilts = ierakstīšanas ierīce.
Domāju vieglāk būtu paskaidrot, pieņemot, ka ierakstīšans ierīcei (kā DVD aparātam), ir DVD ierakstīšanas funkcija. Tas izmanto optisko rakstīkli, lai ierakstītu disku.
Optiskais, tiem, kas nezin, ir lāzers. Lasiet par to vikipēdijā vai Google.com
Tātad. Mēs nekontrolēti sūtam pilnīgi visu gaismu, kas mums ir, iekšā melnajā caurumā, cauri aparatām (kā dekoderim), kas tiek attainots monitorā (iziet pa balto caurumu pagātnes kosmosā).
Bet, ja mēs izmantotu DVD rakstīkli, lai ielaistu vienu pašapzinošu gaismas staru, lai to ierakstītu un nogādātu pagātnei?
Mazliet atpakaļ. Tu kā nākotnes Es ar lāzērīti rokā iespīdini melnajā caurumā, un gaismu apstrādājot, stars tiek uzspīdināts tieši tavam pagātnes Es, tur, kur viņš to neredz, tādā veidā panākot komunikāciju ar viņu, ja piemēram, tu ar šo lāzerīti raidi morzes ābecē. Tādā veidā, būtu iespējams nodot ziņu par mums notiekošo katastrofu mūsu pagātnei, ļaujot tai to jau iepriekš novērst.
Taču, vai teorija nav caurumi?
Sākumā teorija paredz, ka pagātnes visums baltā cauruma pusē ir tikai kā atspulgs pagātnē, lai varētu tajā ieskatīties un noteiktu noziegumu, piemēram. Bet, ja šis visums ir reāls, un tiek veikta komunikācija, sanāk kļūme manā teorijā. Viss sabrūk...
Patiesībā, man ir vairāki atzarojumi šīs teorijas turpinājumam. Viens no tiem, ka mana teorija par komunicēšanu vai pagātnes mainīšanu nav iespējama. Ka ir iespējams tikai ielūkoties pagātnē, lai izzinātu noziegumus. Kā izmantojot video novērošanas kameras nozieguma vietā, apkārtnē un citur, šajā gadījumā, visur.
Cita, ka izmantojot šīs pašas teorijas pamatus, varētu radīt pretēju virzienu visam, un vienlaicīgi, ļaujot nākotnei ielūkoties mūsos, un mums ielūkoties nākotnē, kā pie reizes arī komunicēt. Pārāk daudz, lai visu izskaidrotu.
Diemžēl nespēju vairs rakstīt. Ir jau pārāk vēls, un plānoju citas lietas sākt.
Tālāk nāksies jums pašiem piedomāt.
