1870.gadā slavenais Angļu ķīmiķis Viljams Krūks kļuva par kāda notikuma liecinieku un pat dalībnieku. No starojoša mākoņa, kas karājās virs zinātnieka galvas, kaut kādā neaptveramā veidā materializējās cilvēka roka. Vēl vairāk, spīdot roka, nolaidās no debesīm un ļoti godājamam seram paspieda roku. Kam piederēja debesu roka, kas viņu pagodināja ar rokasspiedienu?
Roka no viņpasaules9
Pirmās rokas ,,no zila gaisa,, sāka parādīties pirmajos spiritisma seansos aizpagājušā gadsimta vidū. Lūk, kā seansu 1858.gadā apraksta liecinieks Juma: ,,Gāzes gaisma apgrieza otrādi, bet istabā tomēr bija pietiekami gaišs, lai ieraudzītu visai skaidri saskatītu sejas, ko ieskāva apkārtējie priekšmeti un roka uz galda. Mēs bijām seši, rokas - divpadsmit. Tā apdzisa, kad mēs uz to paskatījāmies, bet parādījās no jauna - līdz elkonim mirgojoša roka - lēnām virzījās uz galda vidu. Mēs atkal pārskatījām savas rokas - visas atradās savās vietās. Šī roka bija redzama tikai līdz elkonim, tālāk nekā nebija. Roka iztaroja vāju, bet skaidri redzamu gaismu. Drīz vien tā izgaisa, bet vēlāk mēs ieraudzījām visu tās parādīšanās procesu,,.
Lai demonstrētu savu materialitāti, roka paņēma zvaniņu, pazvanīja ar to. No pēkšņuma viņš to saķēra: ,,Tā bija īsta roka, ar pirkstiem un nagiem, mīksta un silta. Tā izkusa,iztvaikoja,izgaisa manā rokā,,.
Nākamais aculiecinieks - laikraksts ,,Hartford Times,, redaktors piedalījas Juma seansā 1855.gadā. Sākumā parādījās roka, tā paņēma zīmuli un sāka rakstīt. Dalībnieku rokas atradās uz galda, visiem redzamā vietā, tādēļ neviens no klātesošajiem rakstīt nevarēja. Tas, kas bija uzrakstīts ar roku, izrādijās kāda pulciņa dalībnieka radinieces vārds, kura nesen bija mirusi, turklāt vārds tika uzrakstīts viņas pašas rokrakstā,,.
Par cik dedzīgi skeptiķi apgalvoja, ka šī roka pieder kādam triku māksliniekam, kurš bija tērpies viss melnā un visu roku noziedis ar fosforu, Barrs nolēma sarīkot nelielu eksperimentu. Kad šī roka sāka spiest rokas visiem klātesošajiem. Barrs to aizturēja un uzmanīgi aplūkoja. Tā bija normāla, silta cilvēka, tikai nez kādēļ tik balta, kā sniegs. Tā beidzās pie plaukstas pamatnes. Barrs pārbaudija - tālāk nekā nebija! Tad viņš, pagriežot roku ar plaukstu pret sevi, iedūra tajā pirkstu, turklāt pirksta gals izlīda cauri plaukstas virspusē. Kad viņš izvilka pirkstu, caurums aizvērās, bet pati roka izgaisa.
Ļoti pamācoši uzvedās roka, kas 1855.gada vasarā Anglijā parādijās Juma seansā. Šī roka mierīgi satvēra Bībeli, kura gulēja uz galda, un atvēra to. Pāršķirstot lappuses, roka ar zīmuli Mateja Evaņģēlija 13.nodaļā atzīmēja sekojošo ,,Lai svētītas jūsu acis, jo tās jo tās redz; lai svētītas jūsu ausis, jo tās dzird. Es jums patiesi saku: daudzi pareģotāji vēlētos redzēt lietas, kuras jūs redziet, un viņi tās neredzēja, un nesadzirdēja lietas, kuras jūs sadzirdiet, un viņi tās nedzirdēja,,.
Britu karaliskās zinātnieku biedrības loceklis, profesors, sers Viljams Krūks, nebaidoties no kolēģu zobgalībām, viens no pirmajiem tā laika izcilajiem zinātniekiem, riskēja veikt fiziskus eksperimentus ar ,,viņpasaules,, parādībām. Apkopojot savus novērojumus par roku parādīšanos seansu laikā 70.gados, Krūks norādija:
,,Pieminētās rokas un pirksti vienmēr man šķita blīvi un līdzinājās īstiem. Dažreiz rokas bija līdzīgas biezam gāzveida mākonītim, kura daļa bija rokas formā. Taču ne visi klātesošie tās redzēja vienādi skaidri. Piemēram, kad roka pārnēsāja puķi vai citu nelielu priekšmetu, tad daži virs tiem redzēja mirgojošus tvaikus, citi - tvaikiem līdzīgu roku, kad tajā pašā laikā pārējie redzēja tikai puķes pārvietošanos. Ne reizi vien esmu novērojis priekšmetu kustēšanos, pēc tam spožu mākonīti, kurš bija apkārt rokai, un, sabiezējot, pārtapa pilnīgi izveidojušās rokā.
Tad šo roku redzēja visi. Tā izskatījās kā pilnīgi dzīva cilvēka roka. Pie plaukstas vai elkoņa šāda roka veidoja tvaikus un beidzās ar spīdīgu mākonīti. Pieskaroties cilvēka rokai, tās dažreiz šķiet aukstas, kā ledus, dažreiz siltas un dzīvas. Mēdza gadīties, ka otra tipa rokas spieda manējo - kā senam draugam pēc ilgstošas šķiršanās. Reiz es aizturēju šādu roku, stingri nolemjot nelaist vaļā. Nekāda mēģinājuma atbrīvoties no tās puses nesekoja, bet pakāpeniski tā pārtapa gāzveida stāvoklī un tādā veidā izgaisa no manas rokas,,.
Gadījumos, kad daļa istabas seansu laikā bija norobežota ar aizskaru, lai ierīkotu kabinetu mēdijam, rokas parādijās aizkaru atvērumos. Piemēram, Edija Goracio seansos XIX gadsimta 70.gadu sākumā no tādiem aizskariem parādijās vairākas rokas - vīriešu, sieviešu, bērnu. Pēc skatītāju vēlēšanās tās rakstīja dažādus vēlējumus, zem tiem parakstoties, un nereti skatītāji pēc rokrasta pazina savus mirušos draugus vai radiniekus.
Mēdijs šādos seansos sēdēja aiz aizskariem, turklāt viņu turēja aiz rokām, lai tas netraucētu fantomu roku parādīšanās procesam.
Interesanta epizode notika Juma seansā, kurā piedalījās Francijas imperators Napoleons III. Imperators vērsās pie Juma ar lūgu Imperatora mirušā tēvoča garu. Šo gadījumu aprakstīja seansa dalībnieks grāfs Braņickis:
,,Viesistaba bija spilgi apgaismota. Napoleons sēdēja dziļā krēslā blakus ar Jevgēniju. Viņu priekšā stāvēja Juma. Taču imperators nepaspēja izteikt savu lūgumu, kad pēkšņi seja izmainijās, un, viņš strauji atraujot roku, nervozi iesaucās ,,Ak, abrīvojiet mani no šīs rokas!,,. Izrādijās, ka kaut kāda neredzama roka ar visu spēka saspieda imperatora pirktus, kuri atradās krēsla atvzveltnes. Redzot imperatora satraukumu, Juma pietuvojās, un iesāka savas manipulācijas. Nekavējoties apkārtējiem izlauzās izbrīna un šausmu kliedziens: līdz elkonim redzama cilvēka roka, kura no augsta marmora kamīna paņēma smagu, divpadsmit sveču bronzas kandelabru, pārnesa to pāri visai viesistabai un nolika priekšā imperatoram,,.
1893.gada 27.aprīlī Krievijas Eksperimentālās psiholoģijas biedrība veica kārtējo seansu ar mēdiju Mihailovu. Klātesošie ieraudzīja, kā mēdija krēsla aizmugurē parādījās mazs balts mākonīts. Tas kļuva lielāks, pēc tam pārvērtās vāji spoža stara formā, kas pēc tam transformējās rokā, kas bija saskatāma līdz elkonim. Roka pacēlās virs mēdija galvas, virzījās uz sienas pusi un pieklauvēja pie tās. Pēc tam spožā roka sāka lidināties apkārt lampai, kura karājās virs griestiem, norāva tās zīda abažūru un izmeta to uz blakus istabu.
Pēc tam roka parādījās no mēdija kreisajā pusē. Labā roka stiepās pēc smagā dīvana un sāka to stumdīt virzienā uz blakus istabu ar tādu spēku un veiklību, kāda nepiemīt parastiem cilvēkiem. Vienlaikus kreisā roka stumdīja krēslu kopā ar tajā gulošo mēdiju!
Kopīgi ar profesoru Krūksu izanalizējot aizpagājušā gadsimta fantomu roku parādīšanās gadījumu, slaveno mēdiju D.Juma, Evas Kartjē, Jevzapijas Palladinu, Franeka Klusta, Staņislavas Popiļskas un citu mēdiju seansos, tos varēja iedalīt divos principiāli atšķirīgos tipos. Pirmā tipa rokas pēc ārējā izskata un izmēra bija kā cilvēka, tādēļ varēja noteikt, kam tā pieder - vīrietim vai sievietei. Tās aplūkojot bija redzama tikai vai nu rokas plauksta, vai roka līdz elkonim.
Spriežot pēc šeit minētajiem nedaudzajiem gadījumiem, šīs rokas ,,piederēja,, personām, kuras reāli eksistējošas un materializējušās zinātnei nezināmā veidā ar mēdiju palīdzību.
Šo roku fiziskās iespējas arī atbilst cilvēku spējām: tās var pārnēsāt priekšmetus, dāvāt dāmām puķes un spēlēt mūzikas instrumentus (kurus neprot spēlēt pats mēdijs). Šīs rokas pieder via vada saprātīga būtne, kura darbojas neatkarīgi no mēdija gribas.
Otra tipa fantomu rokas veidojas no kaut kādas substances, kuru izdala mēdijs, un kuru topošais Nobela prēmiju laureāts profesors Rišē nosauca par ektoplazmu.
Šādām rokām bieži vien ir trīs vai četri pirksti (kas fiksēts uz diezgan kvalitātīvām fotogrāfijām), var izstiepties nedabīgā garumā (piemēram, pa visu istabu) un tām piemīt necilvēcisks spēks. Lai cik nebūtu paradoksāli, XXI gadsimta sākumā šajā parapsiholoģisko pētijumu jomā mēs izrādijāmies nevis par soli atpakaļ, bet gan par diviem, salīdzinājumā ar XIX gadsimta beigām.
Ja vēlies turpmāk redzēt ar šādu tēmu saistošus rakstus, droši uzraksti to komentārā, vai uzraksti man privāti vēstulē. Ceru ka bija tā laika vērts ko izlasīji, un nebija garlaicīgi. Nu tad līdz nākamajai reizei!