Roberts - nolādētā lelle191

Mazā Džīna pilnais vārds bija Roberts Jūdžins Otto, bet vecāki viņu visu laiku sauca vienkārši par Džīnu, tāpēc puika nolēma uzdāvināto lelli nosaukt par godu savam pilnajam vārdam par Robertu.

Kopš dienas, kad lelle parādījās mājā, sāka notikt dažādas mistiskas parādības. Otto kaimiņi zvērēja, ka redzējuši kā lelle viena pati pārvietojusies no viena mājas loga pie otra, vērojot cilvēkus, kamēr visi mājas iemītnieki darbojās ārā un mājā neviena nebija. Lai arī vecāki, protams, viņam neticēja, Džīns sāka vainot Robertu visās izdarītajās blēņās, par kurām pats saņēma pērienu. Paši Džīna vecāki sāka dzirdēt bērna ķiķināšanu un skraidīšanu pa māju, kamēr Džīns bija kopā ar viņiem un Roberts palika viens. Pa naktīm ienākuši dēla istabā, Džīna vecāki bieži ieraudzīja pilnībā izvandītu istabu, sagāztas mēbeles un norautus aizkarus. Reiz viņiem pietika un viņi noslēpa lelli mājas bēniņos, kur tā pavadīja daudzus gadus.

Tā kā ar laiku Otto nams kļuva par viesu māju, bieži tajā ieradās ciemiņi un tūristi. Pēkšņi viņi izdzirdēja zēna smieklus un skraidīšanu pa bēniņiem. Šie šausmīgie un biedējošie notikumi ar laiku atbaidīja cilvēkus no Otto nama un Roberts savu bija panācis, ieriebjot mājas saimniekiem. Džīns Otto mira 1972. gadā, māja tika pārdota citiem saimniekiem, bet Roberta stāsts nedaudz pieklusa. Bet ne uz ilgu laiku...

Roberts pacietīgi gaidīja līdz viņu atkal atrada. 10 gadus vecā jauno saimnieku meitiņa atrada bēniņos skaisto lelli un paņēma pie sevis. Ar laiku Roberts sāka izrādīt pret viņu savu nepatiku. Meitene sūdzējās vecākiem, ka Roberts viņu sitot un apvainojot vienā laidā. Toreiz visi to uzskatīja par bērna izdomājumu. Ir pagājuši vairāk nekā 30 gadi un nu jau pusmūža gados šī sieviete vēlreiz apstiprina, ka Roberts naktī atdzīvojies, kustējās, elpoja un vēlējās viņu nogalināt.

Tagad Roberts stingrā uzraudzībā turpina savu mūžu Kīvestas muzejā kā slavenākais eksponāts. Apsargi atzīst, ka vēl joprojām viņa ļaunā aura un izdarības ir manāmas gan naktīs, gan dienās, kad bieži vien tūristiem pārstājot darboties fotokameras brīdī, kad kāds cenšas viņu nofotografēt. Es nezin kāpēc nevēlētos tikties ar šo lelli aci pret aci. Baisi...

Uz Roberta stikla telpas viena sāna vienmēr stāv pielīmēta lapiņa ar lūgumu "Pirms fotogrāfēt, palūdziet Robertam atļauju!". Un tas nav reklāmas triks tūristu baiļu uzdzīšanai. Reti kuram ir izdevies nofotogrāfēt kaut vai simboliski, bet palūdzot paša Roberta atļaujas. Protams, viņš nerunā un nekustās, bet ikvienam, kurš mēģina viņu fotogrāfēt bez atļaujas, mēdz salūzt fotokamera.