Ričarda Šeivera Mistērija2

Blakus Deros, pazemē eksistē vēl citas būtnes, kas paliek uzticīgas savu senču ideāliem. Šeivers devē tos par Teros. Starp Teros un Deros risinās mūžīgais karš.

Stāts, kā redzam, ir gana labs, taču tajā nav nekā tāda, par ko fantasti nebija rakstījuši pirms Šeivera. Tas, kas padara stāstu oriģinālu, ir attieksme. Šeivers pilnā nopietnībā apgalvoja, ka tā nav daiļliteratūra, bet gan fakts, un ka pats Šeivers ir personīgi saskaries ar šīm pazemes būtnēm. Proti, dažu gadu garumā Deros esot turējuši Šeiveru gūstā.

Saņēmot pirmo manuskriptu no Šeivera, Rejs Palmers nopublicēja to savā žurnālā zem nosaukuma "I Remember Lemuria". Drīz redakcija sāka saņemt vēstules no lasītājiem, kas apgalvoja, ka arī ir saskarušies ar fenomēnu, par ko vēsta Šeivers. Četru gadu garumā Palmers sakrāja vairākus tūkstošus tādu vēstuļu. Vienā no tām kāda sieviete stāstīja, ka bija nokļūvusi pazemes apgabalā zem Parīzes, izmantojot slepeno liftu. Tur viņu satvera, vairākus mēnešus turēja ieslodzījuma, izvaroja un spīdzināja, kamēr viens no Teros palīdzēja viņai bēgt prom. ASV tika dibināti vairāki "Šeivera Mistērijas klubiņi", kas apvienoja ļaudis ar līdzīgo pieredzi. 

Un tas ir pats Ričards Šeivers. Viņš ir dzimis 1907.gadā Pensilvānijā un daudzus gadus ir strādājis rūpnīcā, kur, kā viņš apgalvo, bija sākušas atgādīties dīvainas lietas. Dažas ierīces, ar kurām viņš strādāja, pēkšņi sāka atskaņot viņa līdzstrādnieku domas. Tas pārbiedēja Šeiveru, taču pats baisākais atgādijās vēlāk, kad viņš sāka dzirdēt to, kas notika jau ne rupnīcas telpās, bet zem rupnīcas. Šeivers aizgāja no darba un pievērsās pētījumiem. Pēc citiem avotiem, Ričards Šeivers pavadīja 8 gadus nevis pazemes gūstā, bet psihiātriskajā slimnīca, kaut viņa diagnoze tā arī palika neskaidra.

Amazing Stories publicēja Šeivera maniskriptus 4 gadu garumā, un tad sāka saņemt lasītāju protestus. Neskatoties uz lielo atbalstītāju pulku, opozīcija pieprasīja pārtraukt Šeivera publikācijas, paužot sašutumu par to, ka autors atsakās pasniegt savus stāstus kā iztēles augļus. Šeivers pārtrauca sakarus ar Amazing Stories un dibināja pats savu izdevumu - The Shaver Mystery Magazine - kur turpināja publicēt stāstus, zīmējumus, komiksus un ilustrācijas romānam Mandrak, kurā viņš vēstīja par to, ka Jēzus bija citplanētiešu kontrolēts.

60to gadu beigās Šeivera sieva atnesa mājās dažus spīdīgus akmeņus. Viņa teica, ka tie ir attēli uz klintīm, akmeņu grāmatas. Vai - Mantong valodā - "rogfogo". Šeivers uzkatīja, ka Zeme ir piedzīvojusi 7 globālās katastrofas, ieskaitot Zemes un Mēness sadursmi, un ticēja, ka bojā gājušas rases ir atstājušas pēc sevis liecības par savām civilizācijām un kultūrām. Šīs liecības ir 3-dimensiju tēli uz akmeņiem. Vēlāk viņš mēdza atrast tos visur un pat attistīja metodi, kas ļauj tos labāk saskatīt.

Šeivers vairs nekad nekļūva tik populārs, kāds bija 40ajos gados, taču viņa radītais mīts atstāja iespaidu un iedvesmoja vēlāka laika tehno-paranoidālo mītoloģiju radītājus un adeptus, būtu tā reptiļu rases sazvērestība, NLO fenomēns vai pat Sajentoloģijas baznīca.