Stāsti par reikarnācijas gadijumiem ,varat tiem ticēt varat nē ,bet fakti paliek fakti :)
Reinkarnācijas gadījumi28
547
3
Stāsts. Puisēns Imads Elavars dzīvoja nelielā Libānas ciematā drūzu apdzīvotā rajonā. Par iepriekšējo dzīvi viņš sāka runāt jau līdz divu gadu vecumam, kuru viņš dzīvojis citā ciemā Buhamzi ģimenē. Viņš bieži lūdzis vecākus viņu turp aizvest. Taču tēvs tam atteica, jo uzskatīja tās par bērna fantāzijām. Tādēļ Imads drīz iemanījās tēva klātbūtnē par to nerunāt. Imads veica veselu virkni konkrētu paziņojumu par savu iepriekšējo dzīvi. Viņš minēja skaistu sievieti vārdā Džamila, kuru tas ļoti mīlējis. Stāstīja par savu dzīvi Hirbi ciemā, kā devies medīt kopā ar savu suni, bisi un karabīni. Uz tām nebijis atļaujas, tādēl nācās tās slēpt. Aprakstīja, ka viņam bijusi maziņa dzeltena automašīna, bet lietojis arī citus ģimenes auto. Stāstīja, ka bijis aculiecinieks tam kā viņa brālēnu sabrauc kravas auto tā sakropļojot, ka drīz pēc tam tas mirst. Pēcāk pārbaudot, pilnīgi viss izrādās patiess. Pārbaude. Stīvensons 1964.gadā veica pirmo no vairākiem braucieniem pa šo reģionu, lai varētu aprunāties ar Imadu, kuram tobrīd bija 5 gadi. Pirms nonākšanas dzimtajā ciemā Imads izteica kopumā 47 skaidrus un noteiktus apgalvojumus attiecībā uz savu iepriekšējo dzīvi. Stīvensons vēlējās personīgi pārbaudīt katru no tiem, nogādājot zēnu Hirbi ciemā. Pēc dažām tas arī izdevās. Nonācis ciemā Imads veica vēl 16 paziņojumus: vienā gadījumā kļūdījās, vienā gadījumā izteicās neprecīzi, bet pārējie 14 bija precīzi un patiesi. 12 no tiem bija ļoti personiska rakstura un mazticama būtu iespēja tos uzzināt no blakusavotiem. Lai gan Imads tā arī nenosauca savu iepriekšējo vārdu, pārbaudot detaļas vienīgais iespējamais variants bija viens no dēliem – Ibrahims, kurš mira no tuberkulozes 1949.gada septembrī. Brālēns gāja bojā 1943.gadā uzbraucot kravas auto. Viņš mīlēja Džamili, kura pameta ciemu pēc viņa nāves. Vēlāk ciemā Imads atcerējās vēl kādas detaļas no iepriekšējās dzīves: kur turējis savu suni un kā to piesējis, pareizi isentificēja savu gultu, aprakstīja kā tā izskatījās agrāk. Tāpat norādīja, kur glabājis ieročus. Pazina un nosauca vārdā savu māsu Hudu. Pazina un nosauca vārdā brāli, kad tam parādīja foto. Māsa huda pajautāja, kāda bijusi pēdējā frāze pirms miršanas. Tā bijusi : „Huda, pasauc Fuadu”, kuru atzina arī Huda. Rezultāti. No 47 apgalvojumiem tikai 3 izrādījās kļūdaini. Imads Elavars ir Ibrahima Buhamzi reinkarnācija.
Parmananda Mohana gadījums. 1943.gada 9.maijā Moradabadā mira indiešu uzņēmējs Parmanands Mohans. Pēc kādiem 10 mēnešiem Bisauli augstskolas Indijā pasniedzēja Bankija Lala Šarmas sieva dzemdēja dēlu. Jau 3 gadu vecumā zēns apgalvoja, ka ir Parmanands. "Man palika slapš vēders, un es nomiru"- tā viņš atstāstīja savu nāvi. Kad zēnam palika 5 gadi, profesors kopā ar viņu aizbrauca uz Moradabadu, lai pārbaudītu zēna stāstīto. Zēns ātri un mērķtiecīgi aizveda savu tēvu un citus radus uz veikalu, kur bija strādājis savā iepriekšējā dzīvē, visos sīkumos demonstrēja ogļskābās gāzes aparāta darbību, pie kura reiz strādājis Parmanands. Konfrontācija ar mirušā uzņēmēja sievu un bērniem bija vēlpārliecinošāka. Viņš tos sauca vārdā, runāja ar viņiem par ļoti personīgiem jautājumiem un pat rādīja, ko viņi ir mainījuši mājā pēc ģimenes galvas nāves. Šī apmeklējuma laikā apraudājās gan Parmananda ģimene, gan arī mazais Pramods. Tika izskaidroti arī viņa nāves apstākļi. Parmanands bija cietis no neskaidriem vēdera darbības traucējumiem, un īsi pirms nāves tika guldīts vannā.
Virdžīnijas Taijas iepriekšējā dzīve. Kāda sieviete vārdā Virdžīnija Taija no Medisonas Viskonsīnā laikā no 1952.gada novembra līdz 1953.gada oktobrim ļāvās hipnotizēties. Šo seansu laikā viņai bija daudz regresīvu pārdzīvojumu. Tajos viņa ieskatījās savā agrākajā dzīvē, kurā bija Bridija Mērfija 19.gs. sākumā Īrijā. Turpmākie Bridijas dzīves fakti pavēstīti ar Taijas kundzes muti hipnozes seansu laikā. Šī sieviete bija Korkas īru protestanta Dankana un Ketlīnas Mērfiju meita, lieliska dejotāja. īpaši labi viņai padevās īru žīga. 1818.gadā viņa apprecējās ar katoli Braienu Makārtiju, un abi karietē aizbrauca uz Belfāstu. Bridijas lomā Taijas kundze runāja ar īru akcentu un bieži lietoja vārdus, kuru nozīme kopš 19.gs. ir mainījusies. Piemēram, aprakstot meitenes apakšsvārkus, viņa lietoja vārdu slip, nevis mūsdienu vārdu petti-coat. Taijas kundze nekad nebija bijusi Īrijā un noliedza, ka būtu arī pazīstama ar īriem. Taču transa stāvoklī viņa dejoja "Rīta žīgu" un nobeidza savu priekšnesumu ar tēlotām žāvām. Tālāk viņa aprakstīja kā pareizi skūpstāms Blārnijas svētais akmens - tieši tā, kā to mēdza darīt Bridijas laikā. 1796.gadā bija dzimis Brīdijas brālis Dankans. Viņš aopprecēja Eimiju, tās skolas vadītājas meitu, kuru bridija bija apmeklējusi, būdama 15 gadus veca. Kad viņa apprecējās, tā kopā ar brāli devās uz Belfāstu, un viņu ceļš veda caur noteiktām, viņas nosauktām pilsētām. Viņa lūgusi Dievu pie tēva Gormena Sv.Terēzes baznīcā un iepirkusies noteiktos veikalos, kurus viņa arī varēja nosaukt. Kā viņa stāstīja, viņas pašas bērēs spēlētas uillean pipes, kas ir sava veida dūdas. Viljams Bārkers no Amerikas žurnāla Empire Īrijā pavadīja trīs nedēļas, lai izsekotu Brīdijas dzīvesstāstam. Viņš tiešām apstiprināja dažus faktus, īpaši dažas mazāk svarīgas detaļas; tomēr viņš norāda arī uz to, ka daži sīkumi stāstā nav noskaidroti. Bārkeram neizdevās pārbaudīt dzimšanas, laulību un miršanas datumus, jo Korkas ierēdņi šādu reģistrāciju ieviesa tikai 1864.gadā. Mērfiji gan šos notikumus bija ierakstījuši ģimenes Bībelē, kā tas tolaik bija pieņemts, taču šī Bībele nekur nebija atrodama. Netika atrasta arī nekāda informācija par tēvu Gormenu vai Sv.Terēzes baznīcu. Taču pēc ilgiem un ļoti rūpīgiem pētījumiem izdevās konstatēt, ka divi Bridijas minētie Karigana un Farra veikaliņi patiesi pastāvējuši. Un bēlēs kā vienmēr tikušas spēlētas uillean pipes.
