Tātad, tas notika pavisam nesen(laikam 2 vai 3 mēnešus atpakāl, vasarā)
Es biju pamodies naktī, ap 3 vai 4, jo bija zems cukurs asinis(Cukurnieks :) ) un panjemu gaisminju, lai varētu aiziet uz virtuvi pēc kautkā cukurota(proti lai cukurs paceļas).Labi atnaku atpakaļ, sēžu uz gultas malas un 'ēdu saldo Kāruma sieriņu un noskaloju to ar Actimel.Labi, domaju vēl bišk pasēdēšu, lai paceļas cukurs, jo ar zemu cukuru ša vai tā aizmigt vienkārši nav iespējams.Tā kā man gulta ir pie loga, un logas bija aizgklāts ar žalūzijām, bet pretī man bija televizors, tapēc nedaudz palūkojos uz to.Man nekad nav paticis tā darīt, jo āras gaisma, kas laužas istabā starp žalūziju spraugu pie sienas un atstarojas no melnā televizora ekrāna, liekas spocīga un liek justies neomulīgi.Nedaudz izbijies, nolieu galvu la samklētu lukturi un noliktu to zem spilvena(ieradums tāds) .Tad sākas pats trakākais.Pēkšņi saku dzirdēt tādu ka dūcošu skaņu no tāluma, kas itkā tuvojas.Pie loga, manuprāt, palika daudz gaišāks!Bija tāda kā zaļgan pelēka gaisma, kas mainījās vietām līdzīgi ka to dara gaisma diskobumbās.paskatijos uz televizoru, un sastingu šausmās-aiz loga varēja saskatīt tādu kā lodes fragmentu, kas lidinājās pie man loga kā nlo vai kautkas tamlīdzīgs.No bailēm iekliedzos kautkādā dīvaina izteicienā(laikam zoitle ler amftune!! (Plzz, tikai nerēcat!)) un nepaskatījies pa logu dēļ bailēm ielēcu gultā zem segas, bet drīz tas beidzās.Nogulēju zem segas ap 2h no bailēm, bet pēc tam izrubījos.No rīta istaba likās kā izslaucīta(vis bija pārāk kārtīgs)Protams, es pieļauju domu, ka tā bija halucinācija, jo pie zema cukura ainīs tā mēdz notik(man tā ir bijis tikai 1 reizi pa 2 diabēta slimošanas gadiem NOMODĀ).Bet tas likās tik reālistiski!!! Varat uzskatīt mani par jukušu, bet man piekāst- jūsu neticība nemainīs manu atmiņu!!! :Dāa un starp citu, nēesmu tas, kas slīgst fantāzijās vai dator pasaulē.
P.S. Vai jums arī tā kādreiz ir bijis?Es ceru, ka to vairs nepiedzīvošu.
