Čupakabra (Que chupa las cabras) ir teiksmains radījums, lapsas vai sunim līdzīgā veidolā. Metru augsts dzivnieks, kas pārvietojas uz pakaļkājām un naktī apciemo dzīvnieku fermas, lai mielotos ar to asinīm.
Izskats
Čupakabrai ir lieli ilkņi, gandrīz nemaz nav spalvu, un reizēm dzelkšņu rinda rotā tā mugurkaulu.
Nostāsti un leģendas
Gadsimtiem ilgi Atlantijas okeāna un Karību jūras apskalotajā Puertoriko iedzīvotāji audzējuši mājlopus. Tikpat seni ir arī nostāsti par neparastu un nežēlīgu dzīvnieku, kas naktīs nogalina lopiņus, pa diviem maziem caurumiņiem kaklā izsūcot lielāko daļu asiņu. Leģendā vēsta, ka čupakabru nedrīkst nogalināt, jo tad viņa ciltsbrāļi kādu dienu nāks to atriebt, tādēļ mednieki savas šautenes no mistiskā dzīvnieka visbiežāk novērš. Cita leģenda vēsta, ka no rīta lopkopji visbiežāk atraduši kazas guļam zemē nekustīgas un pilnīgi bez asinīm, tādēļ plēsējam dots nosaukums čupakabra, kas tulkojumā nozīmē "kazu vampirs". Pasaulē par čupakabras nedarbiem uzzināja tikai 20.gs 90.gados, kad arvien biežāk cilvēki ar nemīlīgo dzīvnieku sastapās vai atrada tā briesmu darbu atstātās pēdas. Čupakabras cilvēkiem nav darījušas pāri nekad, taču, vakarā izejot no kūts, Puertoriko iedzīvotāji allaž pārmetuši krustu, lūdzot Dieva aizsardzību. Savādus gadījumus pamazām sāka novērot arī citur pasaulē, un tie aizvien biežāk parādījās avīžu pirmajās lapās - Latīņamerikā un ASV, vēlāk arī Krievijā, Ukrainā, Āzijā un Urālu kalnu apvidū.
Čupakabras muzejs
Sumskas apgabalā muzejā (Ukrainā) bioloģijas skolotājs Vladimirs Litovaks 2012. gadā atvēris speciālu izstādi, kas veltīta dažādiem pierādījumiem un liecībām par čupakabras esamību. Ekspedīcijas pētnieks savacis daudz materiālu un priekšmetu, kam ir jebkāda saistība ar neparasto radību. Muzejā atrodami gan fotoattēli, gan grāmatas, taču pats vērtīgākais objekts ir zeme no vietas, kur sastopams čupakabra.
Mīts vai realitāte?
Zoologi un petnieki pret stāstiem pret čupakabru izturas piesardzīgi. Lielākā daļa to sauc par modernu mītu, kas radies, ietekmējoties no senām teikām. Piemēram, Latīņamerikas iedzīvotāji "kazu vampīru izgudrojuši, saistot to ar stāstiem par vampīriem, kas diennakts tumšajās stundās izsūc lopiem asinis. Patiesībā asins trūkums no rīta atrastajos mājlopos esot vien acu apmāns. Radušās arī versijas, ka čupakabra varētu būt nezināma, jauna plēsēju suga, kas pēdējos 30 gados radusies klimatisko apstākļu pārmaiņu dēļ. Vēl daži sliecas domāt, ka čupakabras ir citplanētiešu ievesti radījumi vai ģenētiskos eksperimentos radītas būtnes. Tomēr vēl joprojām nav ne miņas no neapstrīdamiem pierādījumiem par čupakabru, tādēļ to izcelsme paliek miglā tīta.
