Šis tā kā pirmais raksts šeiten. Kādu laiciņu biedrojos šeiten un nopratu, ka tīri laba vieta domu atraugu štancēšanai. Es tik uzcītīgi gribu to medaļu par pirmo postu , tāpēc nu vajag , vajag kaut ko iedrukāt , kas varbūt pat kādam liksies kaut cik sakarīgi.
Izdzerot kārtējo karsto tēju , nelielā insomnia , atcerējos par tādu emociju veidu kā bailes. Gan nepārzinu , gan arī uzskatu par lieku publiskā vietnē rakstīt vārsmas ar visādiem pārgudriem terminiem , ko noteikti lielākā vai vismaz kāda daļa varētu nesaprast un lieki izcelt savas zināšanas uzskatu , ka ir lieki.
Tātad par bailēm. Tās ,protams, ir ļoti dažādas un bla bla bla , bet konkrēti šoreiz rakstu par mākslīgi izveidotām bailēm. Respektīvi , ir taču tik daudz dzirdēts "bailes pārvarēt var tikai stāvot pret tām" utml. izteicieniem un , ka bailes ir tik tāds psiholoģisks effekts, ko it kā rada tas tavs saprāts kā racionāls aizsargs, kurš apzinās risku nenoteiktā situācijā.
Tad nu es vienkāršības labad nolēmu pārbaudīt , nu cik gan tas ir patiesi. Pārbaudīt man to bija viegli. Blakus atradās mežs un tā kā man ir bērnības trauma no odzēm(sīks būdams gandrīz uzkāpu vienai virsū , man šķiet bija tikai 4-5 gadi) , tad nu kaut kad ap pussnakti paķēru suni līdz un nolēmu pastaigāties un pārbaudīt to baiļu mehānismu, kas prātā izveidojas. Nakts tumsā vienā brīdī vienkārši sāku koncentrēties uz to , no kā man ir visvairāk bails - odzes un jau pēc aptuveni 10-20 noietiem metriem pa meža taciņu sākās halucinācijas. Tā kā bija pusnakts un bija pekles tumsa , tad pilnībā neredzēju, kas man zem kājām ir un tas pat bija ļoti labi , jo tas veicināja baiļu ātrāku iedarbību. Un tādā veidā jau mazlietiņ vēlāk katru soli , ko es spēru , man šķita, ka es kāpju virsū odzei. Bikses pilnas nebija taču vienkārši paspēlējos ar prātu un savā ziņā iepazinu bailes. Daudziem tas šķiet kaut kāds pilnīgs murgs, ko es te rakstu un kam tāda lieta bija vajadzīga neskaitot ziņkāri , tad nu es dažos vārdus centīšos paskaidrot.
Pēdējā laikā gan lasot ,gan dzirdot no citu teiktā , cilvēki paši izraisa ļoti daudz nevēlamus impulsus uz smadzenēm , kuru rezultātā arī rodas šādas ilūzijas. Cilvēks aiziet tādā kā apmātībā un saprāts sāk kačāt iekšā to baiļu dōzu un tad cilvēkam sāk likties, ka viņš kaut ko dzird , kaut ko redz, kaut ko sajūt tādu , kā parasti nav. Protams , tehniskas iekārtas nevar tā "iedomāties" , ka tās tiešām ieslēdzas/izslēdzas pašas no sevis , bet pieņemu , ka dažiem ne tas vien var izlikties. Gan jau par šādām lietām ir sarakstītas grāmatas un video , bet viena lieta, kad Tu to kaut kur izlasi un sāc piedomāt , bet kaut kas pavisam cits, kad Tu pats aizdomājies par sava prāta spējām , tā īpašības utml un eksperimentē. Pēc līdzīga principa , manuprāt , ir arī uzspiestajām atmiņām. Atliek tikai izdomāt par ko atcerēties un aiziet vaļā tāda kā mini ilūzija.
Laikam baigos mīnusus sapelnīšu ar ,iespējams, ne tik populāru un sakarīgu rakstu.
