Kādam varbūt ta liekas sakritība, bet man tas liek aizdomāties....
Visos laikos cilvēki attēlam piedēvējuši maģiskus spēkus. Neviens no glezniecības žanriem nav bijis apvīts ar tik lielu mistikas oreolu kā portrets. No mutes mutē gājuši šausminoši nostāsti par cilvēku, kuri pozējuši otas meistariem, pāragro nāvi.
Tretjakova galerijas zinatniskie Iīdzstrādnieki zina stastīt daudzus faktus par to, ka portretos atainotie cilvēki dažu gadu laikā aiziet viņsaulē bezjebkādiem iemesliem. Piemeram, puisēns Vasja, kurš pozēja Petrova darbam "Trijjugs". Viņa māte, it kā jau nojaušot nelaimi, esot puisēnam aizliegusi pozēt, baidoties, ka viņs varētu nomirt, kā arī notika. Repins pabeidzis ķirurga Pirogova un komponista Musorgska portretus burtiski dienu pirms viņu nāves, bet Stolipinu nošāva nakamajā dienā pēc viņa portreta pabeigšanas. Pāragra nāve sagaidījusi astoņus mākslinieka modeļus.
Daudzās Pikaso sievas sajuka pratā, kārās un šāvās ... Līdz laimīgām vecumdienām nodzīvoja tikai viena. Ir versija, ka Leonardo da Vinči slavenā Mona Liza Džokonda nomirusi vēl pirms portreta pabeigšanas.
Rubensa sieva nomira 35 gadu vecumā, meita - 12. Hercogiene Alba, kura pozēja Goijam, nomira trīs gadus pēc iepazīšanās ar viņu. 30 gadu vecumā no diloņa nomira Rembranta sieva Saksija, bet trīs viņa bērni, kuri arī tika iemužināti audeklos, nomira jau bērnibā. Piemēru ir simtiem. Pat eksperti, kuri noliedz leģendas, atzīst: tajā visā ir kāda mistiska mīkla.
