NASA Spitzera teleskops ir palīdzējis zinātniekiem atklāt kādu tālas citplanētas dīvainību. Tās atmosfēras sastāvā nav metāna, kuru mēs esam pieraduši redzēt gan Saules sistēmu, gan citplanētu atmosfēru sastāvā.
"Tas ir kaut kas neizprotams," teica planetārais zinātnieks Kevins Stīvensons no Centrālās Floridas universitātes. "Modeļi liecina, ka ogleklim uz šīs planētas būtu jāveido metāns. Teorētiķiem būs ko noņemties, lai šo izskaidrotu."
Planēta GJ 436b, uz kuras nav atrodams metāns, ir aptuveni Neptūna lielumā. Tā ir mazākā citplanēta, kuras atmosfēra izpētīta ar teleskopa palīdzību. Tas ir vēl viens solis tuvāk Zemes izmēra planētu atmosfēru iespējmai izpētei. Protams, vispirms ir jāatroda kāds pietiekami labs kandidāts, lai tā atmosfērā varētu mēģināt saskatīt metāna, ūdens, skābekļa un citu dzīvībai nepieciešamo elementu klātbūtni.
"Mūsu mērķis ir atrast biomarķierus uz kādas mazas, cietas planētas. Skābeklis ar nelielu metāna piedevu varētu liecināt, ka mēs neesam vienīgie," skaidroja Stīvensons.
"Šajā gadījumā mēs cerējām saskatīt metānu ne tāpēc, ka tur vajadzētu būt dzīvībai, bet tādēļ, ka tam tur jābūt saskaņā ar ķīmiskajiem procesiem. Uz tādas planētas vajadzēja būt metānam. Tas ir tikpat negaidīti kā birdināt maizes drupačas sakultās olās, uzcept to un gala rezultātā iegūt auzu tumi," teica Džozefs Heringtons no Centrālās Floridas universitātes.
Metāns ir sastopams uz mūsu mazās planētas. Lielu daļu no metāna saražo liellopi. Lai arī uz Saules sistēmas milzu planētām nav atrastas govis, tomēr tur ir metāns. Tieši pateicoties šai vielai Neptūns ir zilā krāsā. Metāns ir bieži sastopama sastāvdaļa relatīvi vēsos objektos, piemēram, brūnajos punduros.
Patiesībā, jebkur, kur ir ūdeņradis, ogleklis un skābeklis un vismaz 1000 K temperatūra, vajadzētu būt lielam daudzumam metāna un pavisam nedaudz oglekļa monoksīdam. Šādā temperatūrā ogleklis labprātāk pastāv metāna formā.
Tā kā uz GJ 436b valda aptuveni 800 K liels karstums, tiek pieņemts, ka tur vajadzētu būt visai lielam daudzumam metāna. Novērojumos, kas tika veikti ar Spitzera teleskopu, atklājās pavisam pretēja aina. Planētas atmosfērā bija atrodamas tikai oglekļa monoksīda pēdas.
"Mums atliek tikai lauzīt galvas," teica Heringtons. "Šis atklājums ir skaidra norāde, ka mūsu modeļiem ir nepieciešami uzlabojumi."
GJ 436b atrodas 33 gaismas gadu attālumā Lauvas zvaigznājā. Tā atrodas ciešā, 2,64 dienu orbītā ap nelielu, M klases zvaigzni, kas ir daudz vēsāka par Sauli.
Spitzera teleskops veica planētas atmosfēras analīzi sekundārā aptumsuma laikā, kad planēta aiziet aiz zvaigznes. Pirmo reizi šo metodi izmantoja 2005. gadā. Kopš tā laika to plaši pielieto citplanētu atmosfēras analīzei.
"Spitzera izmantotā tehnoloģija tuvojas mazākām, aukstākām un Zemei līdzīgām planētām," stāstīja Čarlzs Beičmans no NASA JPL. "Nākamajos gados mēs ceram, ka varēsim izpētīt par Zemi dažas reizes lielākas klinšainas planētas atmosfēru. Uz šādas planētas varētu būt dzīvības pazīmes."
