Pentagramma11

Tradicionāli katram no pentagrammas stariem tiek piedēvēts viens no metafiziskajiem elementiem.

Zeme(earth)-Stabilitāte un fiziskā izturība Uguns(fire)- Drosme Ūdens(water) – Emocijas un intuīcija Gaiss(air)– Intelekts un talants Gars(spirit)- Dievišķais un viss Esošais

Ap zvaigzni apvilkts aplis simbolizē dievu vai dievieti. Viņš it kā lauž un atstaro gaismu dāvājot gudrību un aizsargājot. Tāpat aplis simbolizē svēto vietu no kuras gars (Piektais elements) valda pār visām četrām zemes stihijām.

Krstiešu kultūrā pentagramma tika plaši izmantota kā aizsargājošs amulets. Pie tam skaitliskajā tulkojuma trīs augšējie stari simbolizē Tēvu, Dēlu un Svēto garu,bet divi uz leju vērstie stari simbolizē Kristus dubulto būtību. Cilvēka un Dievišķā. Tāpat kristietībā pastāv uzskats, ka pentagramma simbolizē kristus brūces.

Dažreiz (Sevišķi alķīmijā) tiek minēts kā aizsargājošs simbols, kurš aizsargā no izsauktā dēmona. Ja dēmons ieiet iekšā uzzīmētā pentagrammā tad izrauties vairs nespēj. Tieši tāds dēmona lamatu veids ir attēlots Gētes „Faustā”

Daži reliģiski un garīgi grupējumi izmanto apgriezto pentagrammu, kura parasti tiek attēlota ar āža galvu pentagrammas robežās. Tas ir tā saucamais Bafometa simbols. Iespējams, ka šis termins ir radies no diviem sengrieķu vārdiem. Barphe un metis, kas nozīmē „zināšanu iegūšana” vai arī „kristīšana ar prātu”

Iespējams, ka pirmo reizi šāds simbols parādījās, kad katoļu inkvizīcija spīdzināja Templiešus,bet tiešu pierādījumu tam nav.

Par sātana zīmi šo simbolu sāka uzskatīt līdz ar inkvizīcijas parādīšanos viduslaikos. Vēlāk 20. un 21. gadsimtā šis simbols ir pilnībā zaudējis savu sākotnējo nozīmi un tiek uzskatīts par sātanistu simbolu, kuri to arī neslēpj izmantojot simbolu savām vajadzībām.