Pavisam baisi8
Iesākumā mani sauc Džordžs un nāku no tāliem dziļiem laukiem. Uzaugu trūcīgā ģimenē, apmātā mājā ar gariem un vēl nezin ko. Tā kā man no tā visa bija ļoti bail, es necentos tam ticēt, pat tajos brīžos kad nakts vidū mūsu mazajā mājiņā sāka kliegt sievietes balsis. Mēnešiem ejot likās, ka dabūšu nervu sabrukumu. Drīz vien nomira mans brālis. Mediķi teica, ka viņam tā esot bijusi dabīga, nebija nekādu fizisku bojājumu vai redzemas brūces, ar veselību arī viss bijis kārtībā, bet tad kāpēc ārsti teica ka tā esot bijusi dabīga nāve? Es to centos noskaidrot, tāpēc drīz vien aizgāju uz tuvējo bibliotēku atrast grāmatas par ļaunajiem gariem un to izsaukšanu.
Es ticēju, ka mans brālis nav aizgājis viņpasaulē tā pat vien, bet gan kāds no mūsu mājas apsēstajiem spokiem viņu ir izdzinis izmisumā un paņēmis viņa dzīvību. Ilgi un dikti pētīju visus tos rakstus, kas bija grāmatā un drīz vien uzzināju kā izsaukt viņa mirušā garu. To arī darīju, saucot neticēju, ka tiešām izdosies, bet tomēr kaut kādā veidā man tas izdevās. Es sāku raudāt jo redzēju ēnu un sapratu ka tas ir viņš, uz papīra lapas parādījās uzraksts, ka es būšot nākamais, es centos izkliegt tu mani gribi nogalināt? Parādījās pēdējais uzraksts : Nē, tomēr viņi gan.
Pagāja 2 nedēļas un katru dienu es cēlos aizvien agrāk un agrāk, līdz sāku pamosties nakts vidū un jutos izgulējos, Mani kaut kas spieda iet ārā nakts vidū un iet uz mežu. Es to negribēju tomēr manas kājas pašas bez maz vai gāja uz priekšu pret manu gribu, katru nakti tas turpinājās un katru reizi mani mežā ieveda aizvien dziļāk un dziļāk. Tad es sapratu ka piesiešu sevi pie gultas un tad ar mani nekas nenotiks. Stāsta daļa iztrūkst.....
Mans mazais dēliņš tika atrasts mežā pakārts aiz kājām, nekādi fiziski bojājumi nebija tomēr skaidrs ir viens, ja visi ir miruši – es būšu nākamā. Džordža mamma!