Pats sev dziednieks5

Bet kad runa ir par sāpēm, tad tās mums padara pasauli par visreālāko visos mūsu dzīves mirkļos. Dažkārt šīs sāpes mūsu atrašanos šajā dzīvē padara ļoti grūti panesamas. Ja jūs esat nokļuvuši līdz līmenim, ka jums ir atklājušās zināšanas par cilvēka ietekmes iespējām uz realitāti, tad tas nozīmē, ka jūs esat izgājuši visus iepriekšējos emocionālo traumu transmutācijas posmus, un tāpēc jums ir pieļaujami iekļaut savā ikdienā zināšanas par to, kā dzīvot bez sāpēm.

Tātad pirksts ir tikai Gaisma! Pieņemiet to kā patiesību! Un, ja pirksts ir vienkārši Gaisma, tad tas var uzreiz mainīt savu struktūru. Turklāt, tas satur informāciju par to, kādam tam jābūt veselīgā stāvoklī. Piekrītu, ka jūs neesat plānojuši sava pirksta attīstību, lai tas būtu tāds, kāds tas ir pašlaik. Tas vienkārši par tādu kļuva, jo jūs nepielikāt tā izaugsmē nekādu piepūli. Faktiski informāciju par to, kādam pirkstam ir jābūt, satur jūsu zemapziņa, kas būtībā nozīmē, ka tā atrodas jūsu apziņas dziļākajos slāņos. Un īpašos stāvokļos to var izmantot, lai izdarītu korekciju. Piemēram, jūsu zemapziņa var saturēt pārliecību, ka uzreiz atbrīvoties no sāpēm un traumas sekām nav iespējams. Lai panāktu pirksta atveseļošanu vajag uz traumas vietas kaut ko uzsmērēt, pielikt ledu, pārsiet, dezinficēt utt. Un tikai pēc visu šo nosacījumu ievērošanas pēc divām dienām, labākajā gadījumā, sāpes izzudīs.

Tāda ir universāla, visiem pieejamā informācija. Mēs tam ticam, un pasaule, jo īpaši mūsu ķermenis, ideāli atspoguļo šo ticību. Mums tas tiešām tā ir. Ja tas jūs apmierina, tad viss ir kārtībā. Taču tajā ir rozīnīte, kā šo pārliecību var apiet. Nebūt nav jāgaida divas dienas, lai sāpes beigtos. Var iemācīties tās noņemt uzreiz. Lai to panāktu, pietiekami ir ticēt, ka pasaule un ķermeni ir tikai Gaisma, bet Gaisma formu taču var mainīt uzreiz. Ja runa ir par jūsu ķermeni, tad tas var uzreiz pieņemt sava ideālā stāvokļa formu. Nu, varbūt, ne gluži uzreiz. Kādam, piemēram, sasituma dziedināšanai, iegriezuma ārstēšanai, sāpju mazināšanai ir nepieciešamas viena vai divas minūtes. Kādam nepieciešamais laiks var būt ilgāks vai ne tik ilgs. Viss ir atkarīgs no konkrētā cilvēka prasmēm un ticības.

Protams, mēs pašlaik nerunājam par spējām uzreiz mainīt visu ķermeni, t.i., par spējām acumirklīgi pamazināt svaru vai pieaudzēt muskuļu masu (kā filmā "Halk"), pagarināt augumu vai izmainīt matu vai acu krāsu. Kaut gan, principā, teorētiski tas ir iespējams, jo, ja jau var ietekmēt atsevišķas ķermeņa detaļas, tātad iespējams var ietekmēt arī visu pārējo. Taču tas, visdrīzāk, ir nākotnes jautājums. Tas ir iespējams, un pat ir zināmi cilvēki, kas jau vieglā formā demonstrē šādas spējas. Tomēr, kā likums, to iespēj tikai daži no simtiem miljonu cilvēku. Turklāt, lai attīstītu sevī šādas spējas, viņiem bija nepieciešami daudzi gadi, ja ne visa dzīve, bieži vien pavadīta izolācijā, stingri disciplinējot savu dzīvi. Tāpēc mums ir nepieciešams sākt ar mazumiņu. Vispirms pamēģināsim izārstēt mūsu "pirkstu".

Ir ļoti svarīgi šo procesu sākt uzreiz pēc traumas. Ja jūs cietīsit sāpes ilgi, tad tās nogulsnēsies jūsu zemapziņā un kļūs par reālām, materiālām. Pēc daudzām ar sāpēm kopā pavadītām stundām, jūsu ticība, ka tās var noņemt uzreiz, būs daudz zemāka. Jākoncentrējas tieši uzreiz, nākošajās sekundēs pēc traumas, vēlams turpat, kur nokritāt vai sasitāties. Neļaujiet sāpēm izplatīties! Labi, ja blakus neviena nav. Ja kāds pieskrējis palīdzēt, aizdzeniet viņu, jo viņš nāk ar savu domu lauku, ar savu ticību, bet jums vajag iemācīties ieiet "citas" ticības telpā - apziņas telpā, kur Doma var visu. Citu domājošu apziņu klātbūtne jūs tikai traucēs. Lai cik tas liktos nežēlīgi, aizraidiet no sevis labvēļus. Pat vēlams, lai jūs neredzētu. Aizejiet, ja citādi nav iespējams, uz kādu vientuļu vietu.

Daudziem cilvēkiem patīk, ka viņus pažēlo ciešanu brīžos. Līdzjušana, kā viņiem šķiet, mazina sāpes. Taču patiesībā tā sāpes fiksē. Cita cilvēka klātbūtne sāpes var mazināt tikai vienā gadījumā - tad, ja šim cilvēkam ir zināšanas par ietekmes iespējām uz realitāti, un viņš jau praktizē pašdziedināšanu vai to spēj darīt neapzināti, jo iepriekšējās dzīvēs viņam bija šamaņa, dziednieka pieredze. Šāds cilvēks var vienlīdz viegli palīdzēt atvieglot sāpes gan sev, gan citiem. Apzināti vai neapzināti, ja viņš izmantos savu ticību kā dziedināšanas iespējamību, tad blakus viņam esošie var tikt dziedināti. Taču tādu notikumu iespējamība ir ļoti reta. 

Cilvēki šādos gadījumos parasti sāk krist panikā un, apzinoties savu bezspēcību, tikai pasliktina jūsu sāpīgo stāvokli. Uz jums pāries viņu bailes - un tas ir ļaunākais, kas var notikt ar jums tādā brīdī. Bailes pastiprina jebkuru negatīvo ainu, papildina tās spēku. Ja ir spēcīgas bailes, tad pat nekaitīgs iegriezums var izraisīt infekciju. Pat vieglas sāpes vēderā var pārvērsties par zarnu iekaisumu vai pat hronisku slimību. Tāpēc ar bailēm esiet uzmanīgi. Neļaujiet tām iekļūt sevī! Izvairieties no cilvēkiem, kas pārnēsā sevī bailes un vēlas (protams, jūsu labā) nodot tās jums.

Tātad izvairieties no kārdinājuma par katru cenu piesaistīt kādu, kas jūs "pažēlos" un dalīsies ar jums jūsu ciešanās. Jūs vairs neesat bērni, un jums nav nepieciešams tādā bērnišķīgā veidā meklēt uzmanību. Tāpat, ja jums liekas, ka traumu ieguvāt cita vainas dēļ, jums ir nepieciešams izvākt no sevis visu it kā pamatoto aizvainojumu un niknumu pret šo cilvēku, jo ir pilnīgi skaidrs, ka tie nedos jums iespēju dziedināt sevi. Ja jūs tomēr vēlaties vainot kādu par savām sāpēm, tad tādējādi jūs vēlaties un jums ir izdevīgi, lai sāpes paliktu. Sevi var apmānīt, taču ķermeni neapmānīsi. Izvēlieties, kas jums ir svarīgāks: apsūdzēt vai kļūt veseliem. Abas iespējas vienlaicīgi nav iespējamas. Pacentieties izslēgt dusmu vai aizvainojuma jūtas – tas ir ļoti svarīgi.