Stāsts par nolādētu māju, kurā tu noteikti nevēlētos dzīvot.
Stāsts par nolādētu māju, kurā tu noteikti nevēlētos dzīvot.
Aptuveni pirms 10 gadiem es ar savu trīs gadus veco dēlu ievācos mājā. Tā bija sena celtne, un man vienmēr bija licies, ka tur ir nedaudz aukstāk un nedaudz tumšāk, nekā vajadzētu būt.
Neilgi pēc mūsu ievākšanās viena no manām draudzenēm izlēma mūs apciemot. Visu laiku, kamēr mēs sēdējām un runājām viņa izkatījās nobijusies. Es ieskatījos viņas sejā. Tajā bija manāms izbīlis. Viņa nekustīgi vēroja blakustelpu. Viņas acis iepletās un viņa nočukstēja: "man jāiet."
Es viņai prasīju, kas noticis, taču viņa man atteicās atbildēt. Kad viņa tika pie ārdurvīm viņa nokliedzās, ka šī māja ir nolādēta. Vēl joprojām viņa man atsakās paikaidrot, kāpēc tā domā.
Pēc vairākām dienām mans 3 gadīgais dēls man jautāja, kas bija tā sieviete vannasistabā.
Vienu dienu es devos uz darbu. Es iekāpu mašīnā, bet tad es sapratu,ka man kaut kā trūkst, tāpēc devos uz māju pēc tā. Es iegāju mājā. Tajā brīdī ierāmētā glezna koridorā pagriezās. Nevis vienkārši pagriezās, bet pagriezās par 90 grādiem. Es nobijos, paņēmu aizmirsto lietu un cik vien ātri varēju devos prom.
Pēc 6 pavadītiem mēnešiem mājā es sienā pamanīju dīvainu kvadrātveida griezumub Es pamēģināju to pakustināt. Tā bija lūka, kas veda uz pagrabu. Lška bija tik liela, ka tajā varētu ietilpt cilvēks.
Es izlēmu nokāpt lejā. Tur bija tumšs un vienīgais, ko es varēju neskaidri saredzēt bija dīvains, liels akmens, es devos to apskatīt tuvāk, bet tad man sejā ielidoja kukainis, un es tā pārbijos, ka metos augšā cik vien ātri spēju.
Tā vieta mani biedēja visvairāk. Tas bija iemesls, kāpēc es bieži uzturējos ārpus mājas..
Vienā naktī es gulēju uz vēdera un biju jau gandrīz aizmidzis, līdz savā istabā izdzirdēju kādu ienākam. Tas bija dīvaini, ka es dzirdēju to, jo grīdu klāj paklājs. Tad kāds pienāca pie manis un uzlika rokas uz mana dibena. Es domāju, ka tas ir mans dēls, tāpēc prasīru, ko viņš dara. Neviens man neatbildēja. Es pagriezu galvu un tur neviena nebija. Es aizgāju uz sava dēla istabu, lai pārliecinātos, ka viņš ir savā gultā. Viņš bija aizmidzis...
Kpc visi domā, ka tas bija spoks vai kas tāds? KALENAM vnk apnika vērot caur teleskopu, spēra nākamo soli