1933. gadā, kāds ungāru pianists, Rezső Seress, sakomponēja dziesmu, kuru ungāru valodā sauca "Vége a világnak", jeb tulkojumā – ‘’Pasaules gals’’. Par šo dziesmu klīst leģendas kā par ‘’Ungāru pašnāvību dziesmu’’. Vēlāk dziesma tika pārdēvēta ‘’ Szomorú vasárna’’, jeb ‘’Skumjā Svētdiena’’ (arī ''Drūmā Svētdiena''). Dziesma pirmo reizi tika ierakstīta 1935. gadā.
Pašnāvību dziesma36
152
5
Rezső Seress šo dziesmu sarakstīja, dzīvojot Parīzē, mēģinot kļūt par komponistu 1932. Gada nogalē. Seress dziesmu sarakstīja Lielās Depresijas laikā (tā, ja kas, bija lielākā ekonomiskā krīze pasaules vēsturē, tiem, kas nezina) un laikā, kad fašistu ietekme Ungārijā strauji pieauga, taču dziesma tika rakstīta personīgas melanholijas dzīta. Ungāru versijas dziesmas vārdu Seresa versija runā par cilvēku netaisnību, un Dieva žēlastību cilvēkiem, kas pasaulē sēj ļaunumu.
Angļu valodā dziesma pirmo reizi tika ierakstīta 1936. Gadā, tās izpildītājs bija Hals Kemps, tās vārdu autors bija Sems Lūiss. Tajā pašā gadā to iedziedāja Pols Robsons ar Desmonda Kārtera vārdiem, taču popularitāti angliski runājošajās valstīs tā ieguva pēc Billijas Holidejas 1941. Gada versijas izdošanas. Dziesmas vārdi atsaucās uz pašnāvību, un šī dziesma ietilpst urbāno leģendu sarakstā, jo valda uzskats, ka daudz cilvēku, klausoties šo dziesmu, ir izdarījuši pašnāvības.
35 gadus pēc dziesmas sarakstīšanas, tās komponists Rezső Seress izdarīja pašnāvību. Pēc izlēkšanas pa logu viņš izdzīvojis, taču slimnīcā viņam izdevies pakārties. Līdz mūsdienām, dziesma ir tulkota jau vairāk nekā 28. Valodās.
Ungāru dzejnieks László Jávor sarakstīja dziesmai vēl vienu versiju, pēc šķiršanās no savas līgavas. Viņa versija stāsta par satikšanos ar savu mīļoto pēc nāves, šī versija arī kļuva vislabāk pazīstamā. Tūlīt pēc dziesmas izdošanas Ungārijā, tā ieguva milzīgu popularitāti, taču šīs dziesmas iespaidā strauji kāpa pašnāvību skaits. Pašnāvnieku skaitā bija arī László Jávor, dziesmas teksta autora, bijusī līgava. Pēc vairāku cilvēku pašnāvībām, Ungārijas valdība šo dziesmu aizliedza atskaņot un izpildīt.
Publicēt dziesmu bijis sarežģīti, jo visi izdevēji uzskatīja dziesmu ne kā skumju, bet gan tajā jaušams šaušalīgs izmisums, un lielākā daļa uzskatīja, ka nevienam nenāktu par labu šo skaņdarbu dzirdēt.
Sadly one Sunday, I waited and waited
With flowers in my arms, for the grief I'd created
I waited 'til dreams like my heart were all broken
The flowers were all dead and the words were unspoken
The grief that I knew was beyond all consoling
The beat of my heart was a bell that was tolling
Saddest of Sundays
Then came the Sunday when you came to find me
They brought me to church and I left you behind me
My eyes would not see what I wanted to love me
The earth and the flowers are forever above me
The bell tolled for me and the wind whispered 'never'
But you I have loved and I bless you forever
Last of all Sundays
