Paslēpies. / Spogulī.5

Kāpēc tu tā dari? Tu pats nezini, bet tikuntā dari. Tu pārliecinies, ka logi ir ciet, tu pārbaudi durvju otru pusi, tu pārbaudi skapi...tu pat pārbaudi savas gultas apakšu. Kāpēc tu tā dari? Vai atraujot vaļā dušas aizskarus, neko neatrodot, liek tev justies drošāk? Vai pārbaudot istabu ar acīm, pēc šausmu stāsta izlasīšanas, liek tev justies labāk?

Nu, tam nevajadzētu.

Jo katru reizi, kad tu paskaties, es jau esmu paslēpies.

Parasti tu guli klusumā, bet šodien pērkons traucē tavu miegu. Tu jau gandrīz aizmiedz, atkal, atkal zibens spēriens, kas tevi pamodina. Šis turpinās gandrīz visu nakti. Tāpēc tu tur guli, acis vaļā, skatoties uz istabu, kā lēnām ēnas pārņem istabu. Tavas acis kustās no nenozīmīga objekta, līdz citam objektam, līdz beidzot tu sasniedz spoguli, kas stāv istabas otrā galā.

Pēkšņi zibeņa radītā gaisma atspīdēja spogulī. Uz dažām sekundēm spogulis atklāj dažādās sejas, siluetus, mutes plaši vaļā un tumšās acis. Tās skatās uz tevi, viņu tumšās acu zīlītes blenž tieši tev sejā.

Tad tas ir galā. Vai tu esi drošs par to, ko redzēji? Tu neguli visu nakti. Nākamajā rītā tu novāc visus spoguļus, kas atradās tavā istabā, tad tu tos izmeti miskastē. Vienalga, ka tas ko redzēji bija patiesi vai nē, tu vēlējies atbrīvoties no spoguļiem. Tomēr drošības dēļ, tu atbrīvojies no spoguļiem, kas atradās tavā mājā.

Paiet nedēļas, un tās nakts notikums pazūd atmiņās. Tu pavadi dienu ar saviem draugiem, un ir laiks, lai izmantotu vannas istabu. Kamēr tu esi tur, sāka tecēt ūdens, bet tu tam pat nebiji pieskāries. Tu visu atceries, tu pat nereāģē, mēģinot atbrīvoties no paranojas, kas bija tavā prātā. ūdens sāk palikt karstāks, radot tvaikus uz spoguļa, uz spoguļa sāka parādīties burti.

No tiem izveidojās teikums:``Lūdzu atgriez savus spoguļus. Mums patīk skatīties kā tu guli!``