Es ar savu dēlu bieži spēlējam spēles, viņam ir pieci gadi, tāpēc mūsu spēles parasti ir no Pirātu cīņām okeāna vidū, līdz vienkāršām galda spēlēm, piemēram kā, čūskas un kāpnes.
Šodien mēs izlēmām uzspēlēt paslēpes.
Es skaitīju līdz 50, kamēr viņš gāja paslēpties vienā no trim slēpšanās vietām, kuras viņš vienmēr izvēlas.
``Gatavs vai nē, te es nāku!``Es iebļāvos, kamēr klusi piegāju pie dīvāna. Es paskatījos uz leju, un tur viņš bija, viņa abas kājas rēgojās aiz dīvāna, traki smejoties.
``Ak, es tevi nevaru atrast!``Es žēlojos, zinādama, ka izliekoties, ka nezinu, kur viņš atrodas, puisēns izlēks ārā un teiks:``Te es esmu!``
``Labi`` es teicu, ``laiks doties gulēt!``
Es ietinu savu dēlu segā un noskūpstīju viņa pieri, itkā pasakot Ar labu nakti. Maza figūra parādījās dēla istaba durvīs.
``Mammīt.`` tēls iesaucās, ``tu nenāci mani meklēt!``
??