Neizskaidrojamas parādības, dīvaini notikumi un fotoattēli. Pamēģini izskaidrot šo.
Vēl daudz interesantu stāstu var atrast manā profilā
Pasaules mistērijas (laikam 6)69
1337
2
Tas bija patiešām auksts rīts, kad Lengbijā (Minesota), viņš konstatēja savas 19 gadus jaunas kaimiņienes (Dženas Hilardas) ķermeni, guļam sniegā. Temperatūra naktī sasniedza pat -25 grādus pēc C. Viņas mašīna bija noslīdējusi no ceļa un Džena centās sasniegt kaimiņus rāpojot.
Dženu ātri vien nogādāja slimnīcā. "Viņa bija gluži kā no saldētavas izņemta" stāstīja māsiņas. Rokas un kājas nevarēja izkustināt, tik ļoti viņa bija sasalusi. Ārsti darīja visu, lai viņu glābtu, taču zināja, ka pat ja izdosies viņu atdzīvināt, tad visticamāk Dženai būs vairāki smadzeņu bojājumi un nāksies amputēt kājas. Pēc 2 stundām darba viņa par brīnumu atmodās. Psihiski ar viņu bija viss kārtībā, vienīgi bija apjukusi nedaudz. Pēc 49 dienu ilgas pavadīšanas slimnīcā, viņa tika izrakstīta uz mājām pilnīgi vesela un ar visiem pirkstiem.
1921. gada 31. janvārī pie Ziemeļkarolīnas krastiem tika atrasts klejojam kuģītis ar nosaukumu Carroll A. Deering. Kad glābēji sasniedza kuģīti, tad par brīnumu pašiem sev, konstatēja, ka ir pazudusi kuģa apkalpe. Ēdiena rezerves vēl butu pietikušas vismaz vienai dienai, taču no apkalpes nebija ne vēsts. Tika noskaidrots, ka Carroll A. Deering kuģoja cauri reģionam, kas mūsdienās ir pazīstams kā Bermuda Trijstūris. Citas versijas pieļauj, ka kuģītim uzbrukuši pirāti vai krievi. Apkalpi tā arī neatrada.
Reklāma
Visticamāk tu nekad neesi dzirdējis par Džonu Hatčisonu, kur nu vēl par Hatčisona efektu. Reiz Džons nolēma atkārtot vairākus Nikola Teslas veiktos eksperimentus. Tas viss beidzās ar dīvainām parādībām - levitācija, neraksturīgu sakausējumu rašanās (koks un metāls), pat māzāku objektu patvaļīga pazušana. Visdīvainākais tajā visā ir tas, ka pat pašam Hatčisonam neizdevās atkārtot savu eksperimentus. Par to visu ātri vien interesi izrādīja NASA un militāristi, taču arī viņiem nav izdevies to atkārtot. Vismaz oficiāli...
2007. gada maijā Patagonijā (Čīle) pazuda kāds ezers. Tas atstāja 30 metrus dziļu bedri, aisbergus aiz muguras un augsnes atliekas tā gultnē. Ezers nebija no mazajiem, tas bija 5 jūdzes garš. Ģeologi pēdējo reizi ezeru apskatīja tā paša gada marta, taču neko dīvainu nekonstatēja. Tomēr divu mēnešu laikā ūdens bija pazudis, arī pienākošās upes straume bija gandrīz izzudusi. Ģeologi pieņēma, ka ūdens būs aizplūdis iekšā zemē caur kādu atveri, taču nekādas atveres nav atrastas.
Jau 20 gadus Pereiras ģimenes mājā Belmezā uz sienām parādās sejas. Tās var būt gan sieviešu, gan vīriešu, turklāt ar dažādām sejas izteiksmēm. Sejas parādās un pazūd. Daudzas izmeklēšanas ir veiktas šajā sakarā, ir pat atrastas cilvēka mirstīgās atliekas šīs mājas pamatos, taču sejas turpina parādīties un izskaidrot to pagaidām nav iespējams.
Reklāma
1994. gada 7. augusts pārsteidza visus Oukvilas (Vašingtonas štats) iedzīvotājus ar neparastiem nokrišņiem. Tā vietā, lai nolītu lietum, no debesīm krita želejveida masa. Pēc šī notikuma gandrīz visiem Oukvilas iedzīvotajiem, kas saskārās ar želejveida masu, parādījās gripai līdzīgi simptomi. Želejveida masas paraugs tika paņemts uz laborotoriskām analīzēm. Rezultāti parādīja, ka no debesīm krītošās želejas sastāvā ir cilvēka baltie asinsķermenīši, kā arī divu veidu baktērijas, viena no kurām ir sastopama cilvēka gremošanas traktā.
