Jūs sapratāt, par ko es, mani dārgie?! Jūs tālu ne ar pirmo reizi pārvarējāt šo svarīgo 1987. gada robežu, kad pēc planētas testēšanas Gaismas Ģimene konstatēja: ir potenciāls atgriešanās punkta pāriešanai! Un tā bija ne vienkārši izvēle par labu Gaismai. Tā bija vēl arī izvēle pa labu Garam, bet ne globālajam mākslīgajam saprātam.
Daudz zaudējumu – tas ir viens ievērojams panākums... To bija ne mazums... Negatīvās pieredzes mācību... Vienkārši noticiet... Tie ir citi Realitātes koridori, pa kuriem gāja Eņģeļi no Lielās Centrālās Saules... Un tagad patiešām ir iemesls svinēt ļoti svarīgu notikumu – to, ka “adata” neatgriezīsies uz pašu sākumu... Un vecā, jau apnikusī, melodija neatkārtosies...
“KRAJON? Bet kāda melodija atskanēs tur, kur vēl nav gājusi tā atskaņotāja adata?”
Bet! Jūs aizmirstat par kvantu raksturu! Melodija neatskanēs! JŪS paši sacerat to un uznesat to uz jauna nesēja. Un PAŠI IZPILDĀT! Bez tam – vinila plate ir pārstājusi būt par tādu! Tagad tās ir Visuma Akašas hronikas, kur cilvēciskās būtnes ir sākušas jaunu lielisku kosmisku simfoniju.
Un, lūk, atkal – jūsu šaubas... “Es nevaru noticēt, Krajon... Tādas tehnoloģijas... Datori, telefoni, lidmašīnas... Tie ir vienkārši brīnišķīgi! Kā bez tiem!? Ja mēs atteiksimies – pasaule sabruks!”
Tagad atļaujiet man uzdot jums, mani dārgie, vienu nelielu jautājumu. Tas īpaši attiecas uz tiem, kas plāno (un pareizi dara!) savu personisko Augšāmcelšanos. Kad jūs sāksiet augšāmcelties, precīzāk – pāriet uz piekto dimensiju, jūs... ņemsiet sev līdzi mobilo telefonu? Sakiet godīgi: kāds no tiem, kas reāli ir nolēmis pāriet uz piekto dimensiju, ir nodomājis ņemt sev līdzi mobilo telefonu?” (KRAJONA SMIEKLI). Atbildot uz šo jautājumu, jūs sapratīsiet problēmas, par kuru runājam, būtību.