1.Šo pirmo gleznu uzgleznoja Bils Stouhmens vadoties pēc atrastas fotogrāfijas bēniņos,kurā viņš bija nofotografēts ar savu māsu bērnībā.
Pirmais skandāls sākās, kad izstādē ieradās grupa garīgi atpalikušo un sāka raudāt,krist ģībonī…
Pirmoreiz glezna esot tikusi piedāvāta mākslas kritiķim un kolekcionāram Losandželosā no “Times”, kurš pēc kāda laika nomira. Vēlāk gleznu iegādājās aktieris Džons Mārlejs, kurš arī pāragri nomira.
Vēlāk gleznu izgāztuvē atrada kādas ģimenes bērni un pārnesa mājās. Uzreiz jau pirmajā naktī bērni pārbijušies atskrēja uz vecāku guļamistabu un paziņoja,ka bērni gleznā kaujas. Nākamajā naktī viņi paziņoja, ka tie bērni stāvot aiz durvīm.
Drīz pēc tam glezna tika izstādīta izsolē populārajā eBay.com. Izsoles administratoriem sāka pienākt vēstules ar sūdzībām, ka esot pasliktinājusies veselība un acumirklī paaugstinoties asinsspiediens, sāk sāpēt galva, paskatoties vien uz izsolē izlikto gleznu.
Gleznu apskatīja rekordliels cilvēku skaits plikas intereses dēļ, lidz to nopirka kāds Kims Smits. Viņš gleznu iegādājās savai nesen atremontētajai izstāžu galerijai mazā pilsētā netālu no Čikāgas.
Tagad vēstules ar sūdzībām un pat lūgumiem sadedzināt gleznu nāca no galerijas apmeklētājiem. Pieteicās pat dažādi ekstrasensi,lai brīvprātīgi attīrītu gleznu no ļaunajiem gariem.
Runā, ka gleznā attēlotie bērni esot bijusi ļoti līdzīgi kādiem,kurus sauca par Tomu un Lauru. Toms un Laura tika noslepkavoti savā mājā pirms daudziem gadiem.
2. Gleznas “Lietus sieviete” autore ir krieviete Svetlana Teleca. Gleznojot šo gleznu, māksliniecei visu laiku likās, ka kāds viņu novēro.
Pabeigto darbu māksliniece izstādija nopirkšanai.
Drīz arī to nopirka kāda sieviete. Pēc divām nedēļām māksliniecei piezvanīja pircēja un ar šausmām paziņoja,ka nevēlas vairs gleznu paturēt. Viņai visu laiku ir sajūta, ka mājā ir vēl kāds. Viņa pat esot paslēpusi gleznu skapī, bet tas nelīdz.
Nākamais pircējs bija jauns vīrietis un pēc kāda laika arī atnesa gleznu atpakaļ māksliniecei. Pat naudu atpakaļ nepieprasīja. Teica, ka nespējot gulēt un ka viņam ir bail no šīs gleznas.
Trešais pircējs, uzzinot par gleznas slavu, esot teicis, ka tas viņu neuztrauc. Taču drīz vien pats atnesa gleznu atpakaļ. Neesot varējis mierīgi gulēt.
Tagad glezna vēl joprojām atrodas pie mākslinieces. Par gleznu klīst dažādas baumas, bet māksliniece tic, ka glezna ir kādam radīta, un tas kāds atradīs gleznu, tāpat kā glezna atradīs viņu. Jau pati māksliniece šķiet nedaudz jokaina…
3. Vēl viena glezna ,kuru patstāvīgi pavada problēmas ir Djego Vellaskeza glezna “Venēra ar spoguli”.
Gleznu iegādājās ļoti bagāts spāņu tirgotājs un pēc laika tirgotājs izputēja un gleznu kā pēdējo viņa dārgumu pārpirka cits ietekmīgs un bagāts spāņu tirgotājs. Arī šis tirgotājs izputēja. Beigās gleznu neviens nepirka un to iznīcināja ar nazi kāda garīgi atpalikusi sieviete.
4. Norvēģijas mākslinieka Edvarda Munka meistardarbs "Kliedziens" atriebjas tiem, kas aizskar viņu.
Muzeja darbinieki stāsta, ka kāds muzeja darbinieks netīšām gleznu ir nogāzis. No tās dienas viņam sākās briesmīgas galvassāpes. Sāpes kļuva stingrākas un stiprākas. Beigās puisis izdarīja pašnāvību. Kāds apmeklētājs muzejā tikai pieskārās gleznai ar savu pirkstu. Un kā jūs domājat? Vakarā viņa māja aizdegās un cilvēki dzīvi sadega...
5. Tā vien šķiet, ka viena no interesantākajām gleznām ir tieši šī. Kāda skolniece (bieži minēta japāņu) pirms vēnu pārgriešanas ( izlēkšanas pa logu, tablešu sarīšanās, pakāršanās, noslīcināšanas vannā(variant ir dažādi)),izveidoja šo attēlu. Ja paskatās uz to 5 minūtes bez pārtraukuma, tad meitene mainās (acis kļust sarkanas, mati klūst melni un parādās ilkņi).Faktiski ir skaidrs, ka bilde nav zīmēta ar roku,bet kā tieši šis attēls ir radies, atbildes nav…
6.Holandiešu mākslinieks Pīters Brēgels Vecākais gleznoja gleznu "Gudro pielūgšana" divus gadus. Jaunavu Mariju viņš attainoja kā savas māsīcas prototipu. Viņa māsīca bija neauglīga sieviete, tāpēc viņa bieži cieta no sava vīra vardarbības. Runā, ka tieši viņa esot “inficējusi” gleznu. Četras reizes gleznu iegādājās privātie kolekcionāri. Un katru reizi atkārtojās viens un tas pats stāsts: kolekcionāra ģimene 10 - 12 gadus nevarēja dzemdēt bērnu ...
Visbeidzot, 1637.gadā gleznu nopirka arhitekts Jakobs van Kampens. Viņam jau bija trīs bērni, tāpēc lāsts nebija biedējošs…
7.Gleznotājs un gleznas “Raudošais puisēns” autors,kurš gleznā attainoja savu dēlu, ņirgājās par savu bērnu, dedzinot viņam tuvu pie acīm sērkociņus. Itkā šķiet, ka nekas traks, taču puisēnām bija ļoti stipras bailes no uguns. Tēvs tādā veidā centās panākt spilgtākas zēna emocijas,lai spētu pilnīgāk to attēlot uz audekla. Zēns raudāja-mākslinieks gleznoja. Kādu reizi puisēns sakliedza uz tēvu: “Kaut tu pats degtu liesmās!”. Pēc mēneša puisēns nomira no plaušu karsoņa. Vēl pēc pāris nedēļām tika atrasts mākslinieka ķermenis, tas bija mistiski parogļojies un glezna atradās tādā rakursā, ka gleznā attēlotais puisēns it kā skatījās uz savu pāri darītāju.
8. Impresionists Klods Monē uzgleznoja ainavu ar ūdensrozēm. Kad ar saviem draugiem mākslinieks svinēja šīs gleznas pabeigšanu, studijā izcēlās mazs ugunsgrēks. Liesmas ātri tika nodzēstas ar vīnu un neviens tam nepievērsa īpašu nozīmi. Velti ...
Tikai mēnesi glezna karājas kabarē Montmartrē. Vienu nakti restorāns nodega līdz pamatiem,bet gleznu izdevās izglābt. Gleznu nopirka mecenāts no Parīzes –Oskars Šmits. Gadu vēlāk nodega viņa māja. Ugunsgrēks sākās viņa kabinetā, kur karājās Monē glezna. Glezna brīnumainā kārtā necieta.
1958.gadā Mon
