Zināma paruna vēsta- pagātni neatgriezīsi, kaut gan ir reģistrēti gadījumi, kad cilvēki un objekti no pagātnes, neizskaidrojamu apstākļu dēļ, pārvietojas mūsu laikos. Kāda daba ir laikam un uz ko tas ir spējīgs, nav skaidrs nevienam. Mīklainie gadījumi, šķiet, ir neticami. Tas ietver arī tādu parādību kā "laika vārti", kad tā laika plūsma pēkšņi tiek pārtraukta un šajā turbulencē iekļuvušie cilvēki un objekti tiek pārsviesti no pagātnes uz tagadni. Tādas anomālijas notiek ne tikai uz zemes, jūrā vai gaisā, bet arī kosmosā.
Uz zemes. 1997. gada augustā uz kādas no Tirēnu jūras salas, kāds 25 gadus vecs puisis uzvārdā Rainers, netīrs un nobrāzts, grīļodamies devās pie parka ieejas. Viņš ierēdnim izstāstīja, ka ir cietis avārijā, iebraucis ar motociklu grāvī, acīmredzot dabūjis smadzeņu satricinājumu un nespēj konstatēt, kur atrodas. Atskrēja ārsts, izdarīja Raineram injekciju un nosūtīja uz slimnīcu. Nākošajā dienā puisim kļuva ievērojami labāk, viņš nosauca savu vārdu, uzvārdu un viesnīcas nosaukumu, kurā apmeties, bet, kad uz viesnīcu piezvanīja, izrādījās, ka viņu sarakstā nav tāda persona. Policijai beigu beigās izdevās noskaidrot, ka 1981. gadā tajā viesnīcā patiešām esot apmeties tāds vācu izcelsmes tūrists pēc uzvārda Rainers, kurš nezināmā kārtā esot vienkārši pazudis. Toreiz nākuši pie secinājuma, ka visticamāk esot noslīcis. Pēc Rainera atbrauca viņa brālis, kurš viņu atpazina un aizveda uz mājām. Kur viņš esot pa šiem gadiem atradies, palicis noslēpums.
Gaisā. 1961. gadā kāds amerikāņu lidotājs veica lidojumu virs Ohaijo štata. Laiks bija dranķīgs. Lidmašīna nira pa mākoņiem, dažviet tik atsedzot skatam sauli, tapēc iznirstot no kārtējā mākoņa, pilots apžilbis, ne uzreiz pamanīja dažus desmitus metrus tālāk, tieši sev pretim citu lidaparātu. Viņš brīnumainā kārtā spēja izbēgt sadursmi, tomēr ar spārna galu aizķēra otras lidmašīnas bortu. Pēc nolaišanās lidotājs ziņoja par savu sadursmi. Viņš apgalvoja, ka lidmašīna ar kuru gandrīz saskrējās, izskatījās kā lidaparāts no 1. pasaules kara- vienvietīgs biplāns, atvērtajā kabīnē redzējis pilotu ādas kostīmā ar lidotājbrillēm uz acīm. Ierēdņi nodomāja, ka redzamais lidaparāts noteikti esot bijusi kāda kopija šim vecajam lidaparātam, kura tika veidota priekš vēsturiskas filmas. Dažus mēnešus vēlāk, kādā pamestā angārā tik atrasts biplāns, dikti līdzīgs tam, kuru ziņojumā aprakstīja amerikānis. Eksperti nonāca pie slēdziena, ka lidot uz tā nav iespējams, tas vienkārši izjuktu pa daļām, tātad loģiski nevarētu būt vainojams notikušajā incidentā. Jau tā sarežģito lietu padarīja vēl sarežģītāku tas, ka tajā tika atrasts borta žurnāls, kurā pēdējais raksts tika ierakstīts 1911. gadā. Pilots ierakstījis, ka kārtējā lidojuma laikā gandrīz esot sadūries ar lielu, sudrabainu, jocīgas konstrukcijas aeroplānu, kurš pārvietojies neticamā ātrumā un ar spārna galu esot aizķēris viņa bortu. Uz lidaparāta bortu eksperti tik tiešām esot atraduši nobrāzumus uz kuriem atraduši arī otra lidaparāta krāsas un alumīnija mikrodaļiņas. Rezultāti sakrita. Fantastiski! Biplāns ne tikai aizceļojis 50 gadus tālā nākotnē, bet arī veiksmīgi bija ticis atpakaļ.
Jūrā. Vētras laikā neviens no kapteiņiem neuzdrošinājas ieiet Namībijas ostā Walfish Bay, kur ieejai blakus ir rifi.Kriss bija pārsteigts, kad naktī viņu steidzami izsauca un ziņoja, ka kautkāds tvaikonis dod gaismas signālus no ieejas Vaļu līcī. Kuģa rācija klusēja, pēc visa spriežot kuģis bija nonācis briesmās, tapēc Krisam bija jādodas palīgā un jāieved kuģis ostā. Nonākot pie kuģa, prožektoru gaismā viņi izlasīja tā nosaukumu- "Dunedin Star"...taču tas nogrima dzelmē tieši šajā pašā vietā rudenī 1942. gadā, t.i. pirms 35 gadiem! Kara gados vācu reideri un zemūdenes uzbruka antihitleriskās koalīcijas kuģiem visā akvatōrijā, tapēc Anglijas laineris "Dunedin Star" devās no Luendas un Keiptaunu, pēc iespējas vairāk turoties pie krasta, vismaz tā nedaudz sevi pasargājot, tomēr pie Walfish Bay tas uzdūrās zemūdens klintij un noslīka. Ja jau viņu priekšā stāv kuģis, kurš mistiskā veidā iznācis virspusē, tad nebija jēgas tādā laikā kāpt uz tā klāja, nodomāja Kriss, lai paliek tas tur līdz rītam un dienā izlems ko ar to iesākt. Kad kļuva gaišs, atklājās, ka nekāda kuģa tur vairs nav.
Pats dramatiskākais notikums norisinājās 1992. gadā. Tam par lieciniekiem kļuva norvēģu zvejnieki, zvejojot Ziemeļatlantikā. 14. decembrī kuģa dzinējs atteicās darboties, tapēc zvejnieki dreifēja līdz salabos dzinēju, kad pēkšņi zvejnieku acu priekšā nez no kurienes uzradās milzīgs kuģis, itkā no dzelmes izniris. Pa klāju pārvietojās cilvēku pūļi, kuri kliedza, raudāja un lūdza palīdzību. Daži lēca pāri bortam ledainajā ūdenī. Norvēģu zvejnieki sastinga šausmās- tas taču bija visiem zināmais "Titāniks". Pēc dažām minūtēm tas aizgāja zem ūdens. Dēļ sabojātā dzinēja, zvejnieki nespēja pietuvoties katastrofas vietai, lai glābtu ledainajā ūdenī peldošos cilvēkus, viņi tik spēja padod radiogrammu par šo neticamo notikumu. Šo ziņu saņēma galvenā mītne ASV Ziemeļatlantikā, uz norādīto rajonu tika izsūtīts kara kuģis, tam izdevās izcelt no ūdens 13 cilvēkus uz kuriem bija uzvilktas glābšanas vestes ar uzrakstu Titāniks, un kas ir pats dīvainākais- visi viņi ir dzīvi. Pār šo notikumu tika klāts noslēpumu plīvurs, pentagons atteicās sniegt jelkādu informāciju. Norvēģijas vēstniecība pēc ASV lūguma, lika zvejniekiem nevienam nestāstīt par šo notikumu, kaut arī ar laiku tomēr notika informācijas noplūde. Jūras katastrofu eksperts Filips Starnes ziņoja žurnālistiem: " Iespējams, šajā gadījumā uz noteiktu brīdi notika kuģa pārvietošanās uz citu dimensiju. Varu tikai apgalvot, ka 1992. gada 14. decembrī "Titāniks" parādījās uz ūdens virsmas un uz tā bija dzīvi cilvēki. "
Kosmosā. 1991. gada 26.martā Atlantikā tika atrasta kapsula ar Amerikas astronautu Čārlzu Gibsonu tajā. Kosmosā viņu palaida 1963. gadā. Pēc tā, kad NASAi pārtrūka ar kosmonautu sakari un pats kosmosakuģis pazuda no orbītas, Gipsonu skaitīja par mirušu pie neskaidriem apstākļiem. Kad kapsulu atvēra, izrādījās, ka astrunauts dzīvs. Kā viņš spēja izdzīvot 28 gadus kuģī ar skābekļa rezervēm un ēdienu, kurš domāts pusgadam, kā arī, kur palika no orbītas pazudušais kuģis, tā arī palika neatminēts. Pēc atgriešanās uz zemes, Gibsons izgāja pilnu rehabilitāciju un karantīnu. Viņa stāvokli izpētīja dažādi speciālisti, bet tā arī neviens nespēja izskaidrot to, kas notika. NASA pārstāvji nāca klajā ar ziņojumu: "Fiziski astronauts Gibsons jūtas labi, taču pilnībā dezorientēts, Viņš nespēj neko pastāstīt par savu ilgo neesamību uz Zemes. Psihiskā veselība ..atliek tikai cerēt uz to labāko, bet viņa vārdus nav iespējams savienot normālā teikumā. Uz jautājumu, kur viņš bija pazudis šos gadus, Gibsons tikai spēj atbildēt- Nekad vairs, ne par ko! "
vai zinājāt ka kkāda tuksnesī pārvietojas akmeņi kkādi īpaši. Aiz viņiem ir tādas ''sliedes''. neviens nav redzējis kā tieši viņi kustās. es skatījos pa tv
Teorētiski, ceļošana laikā ir iespējama, bet pašlaik mēs esam tik tālu kā Leonardo da Viņči no helikotera izgudrošanas. Bet pagaidām šie ir un paliek stāsti.
