Vilki jau tā ir pietiekoši biedējoši, bet vai doma par cilvēkveidīgu vilku, kaucošu uz mēnesi, nav vēl šaušalīgāka? Jā, tas ir biedējis cilvēku rasi jau gadsimtiem ilgi. Leģendas par vilkačiem ir tik ļoti iepinušās mūsu prātos, ka sākam tam ticēt un pat atrodas pierādījumi.
Drošības labad turi pa rokai ieroci ar sudraba lodēm un tad varam sākt nelielu ceļojumu caur zināmākajiem vilkaču stāstiem.
1521. gadā Polignijā, Francijā kāds vīrietis staigāja viens pats kad viņam uzbruka vilks. Viņš tika prom, taču ieguva brūces. Klimerējot tālāk viņš ieraudzīja vīru, kurš apkopa kāda cita brūces. Kā vēlāk izrādījās, tad šis vīrs bija Maikls Vurdens un pēc daudziem sparīgiem jautājumiem Maikls bija atzinis, ka noslēdzis vienošanos ar Sātanu, lai kļūtu par vilku. Viņš pat nodeva divu citu vilkaču vārdus - Filberts Monto un Pjērs Burgo kā viņa līdzzinātājus slepkavībās un kanibālismā.
Gails Garners ilgi dzīvoja vientulībā kotedžā ārpus Doles, Francijā, 16. gadsimtā. Kad viņš apprecējās, ģimenes radītais stress dzina viņu izmisumā. Kā nesen apprecējies vecpuisis Garners ātri vien saprata, ka jaunās sievas dēļ vajadzēs arī vairāk ēdiena sagādāt, tāpēc viņš lūdza savam spoku draugam sagādāt viņam dziru, kas ļautu pārvērsties par vilku, kad vien vēlas. Aptuveni ap to pašu laiku sāka pazust bērni. Nepagāja ilgs laiks līdz pilsētas iedzīvotāji rādīja ar pirkstiem uz Gailu Garneru. Tiesas laikā viņš atzina savu vainu vilkatībā un tika sadedzināts uz sārta.
1589. gadā Pīts Stubss atzinās, ka ir sērijveida slepkava, kurš nogalinājis 14 bērnus un divas grūtnieces Bedburgā, Vācijā. Spīdzināšanas laikā viņš atzinš vēl kādā lietā ... Kad viņa miesa tika plēsta gabalos, Pīrs atcerējās, ka viņām pieder josta, kuru ieguvis no Sātana. Kad to uzliek, tad spēj pārvērsties par vilku. Viņam tika nocirsta galva un pielikta pie svaigi nogalināta vilka ķermeņa.
1598. gadā vietējās pilsētiņas Čalonas drēbnieks tika apsūdzēts tik daudzās dažādās zvērībās, ka tiesnesis izlēma iznīcināt visus tiesas dokumentus. Starp apsūdzībām bija minēts, ka viņš ievilina bērnus savās mājās, lai pārgrieztu rīkles un apēstu. Kad ievilināšana neizdevās, tad naktī pārvērtās par vilku un nomedīja bērnus. Jāsaka, ka apsūdzības nebija bez pamata, jo netālu no viņa mājas tika atrastas mucas ar kauliem un asinīm.
Laikā, kad Gaskonija tika terorizēta ar ļauniem uzbrukumiem un bērnu pazušanām 1603. gadā, kāds pusaudzis atzinās, ka to ir izdarījis būdams vilka formā. Džīns Grenjers, 14 gadus vecs vietējais sacīja, ka ir tas, kurš barojas no ciema bērnu miesas. Pēc pusaudža stāstītā kāds svešinieks iedevis viņam maģisku kažoku, kurš pārvērš par vilku. Katru nakti viņš un vēl deviņi vilkači terorizēja tuvējās pilsētas. Viņš pat lielīgi stāstīja kā apēdis trīs vai četrus bērnus. Tā kā Džīns bija vēl tikai pusaudzis, tad pilsētnieki nolēma viņu ieslēgt un sākt reliģiozu ārstēšanās terapiju.
Neviens gan nezina kā tas patiesībā notika, taču 1640. gadā Greifsvalde, Vācijā kļuva vilkaču pārņemta. Pēc daudziem muļķīgiem mēģinājumiem cīnīties pret vilkačiem ar parastām lodēm, kāda studentu grupiņa savāca visu pilsētā atrodamo sudrabu un pārkausēja, lai izlietu jaunas un spīdīgākas lodes. Nevienam neatradās labāka ideja, tāpēc patiešām tika izmantotas sudrabas lodes un kā izrādās tika atrasta vilkaču Ahileja papēdis.
1685. gadā Asbaha, Vācijā bija vilkača apsēsta. Kad pilsēta uzzināja vilkača identitāti, tad visi iedzīvotāji jutās nodoti. Izrādījās, ka monstrs ir tās pašas pilsētas mērs, kurš itkā esot nomiris pāris nedēļas pirms tam. Kad vilkatis tika nogalināts, tad viņu saģērba bijušā mēra drēbēs un pakāra.
Reiz kāds vīrs vārdā Theiss tika apsūdzēts vilkatībā Jurgenburgā, Livonijā 1692. gadā. Vainu viņš atzina, taču sniedza tik šausminošu liecību kādu neviens nebija dzirdējis. Kad viņš atzinās grēkos, tad piemetināja, ka vilkači nav tik slikti kā visi domā. Patiesībā vilkaču un raganu starpā notiek karš un tieši vilkači ir tie, kuri varētu izglābt valsti un pat pasauli. Acīmredzot, dažreiz sēklas neieaugas, jo raganas tās ir nosūtījušas lejā uz Elli. Vilkači esot Dieva sūtņi.
Ir diezgan traki, ka šāda vienota ideja izdzīvojusi tik ilgi tikai no pasakām. Vai tas nozīmē, ka vilkači patiešām eksistē starp mums? Varbūt jau arī nē, taču katrreiz, kad skatos uz pilnmēnesi .. man gribas gaudot 
senie latvieši arī kooperējās ar vilkiem. tie kuri mācēja piegaudot un sarunāties ar vilkiem kopā gāja ar viņiem pret muižniekiem, paši pārģērbjoties par vilkiem.
ne velti mūsdienu Latvijas Speciālo uzdevumu vienības ģērbonī ir cilvēks, kas tērpies vilka ādā un sauklis ir: "Drošais uzvar", jo tikai drošais spēja "sarunāt" ar vilku
Esmu mitoloģijas,un mistisku fenomenu piekritējs,kā rezultātā ir ļoti daudz nācies lasīt literatūru, pētījumus par dažādiem fenomeniem.Ko varu pateikt par vilkačiem, principā lielakā daļa noziegumu tika paveikta apātijas stāvoklī, sevi asociējot ar vilku - klīniska likantropija. Atsevišķos gadījumos,kur protams netika pastrādāti noziegumi, taču cilvēki vienalga tika notiesāti, pardās jēdziens -teriantropija.. Teriantropija principā ir cilveka apziņas stāvoklis,kurā cilvēks sevi asociē ar dzīvnieku (lāci,vilku,kaķi,suni utt).. Tipiski teriantropi bija berserki,kas veicot dažādus rituālus,sev sķietami ieguva pārdabisku dzīvnieku spēku,kā rezultātā psiholoģiski viņi bija bezbailīgi, un šā iemesla dēļ no viņiem baidījās. Kā vēl vienu svarīgu iemeslu vilkaču fenomenam min pašu vilku, bada gados vilki siroja, pa ciemiem, un saimniecībām.. Un antipātiju rezultātā, sāka vainot cilvekus,kas sķietami pie tā visa bija vainīgi,jo lūk viņu saimniecībai nav nodarīti postījumi..Taču visā ir sava mistika,jo lielākoties Francijā,arī citās Eiropās valstīs bija veselas vilkaču dzimtas,kas atkal ir fenomens, un informācija par tam ir visai trūcīga, tāda sajūta,ka kāds ir gribejis,lai tā tāda būtu.
