Cilvēku izgaišana.
Un šī arī ir visnotaļ interesanta mīkla.
Protams, ka lielā daļā cilvēku pazušanai ir vainojami paši cilvēki, vai arī ir citi faktori kuri ir vainīgi viņu pazušanā. Tās ir slepkavības, cilvēku tirdzniecības un citi iemesli kuri liek pazust.
Bet kā ir tieši ar noslēpumainajām pazušanām ?
Piemēram, kad cilvēki atgriežas dzīvē pēc vairākiem gadiem, sazin no kurienes. Viņi neatceras ne to kur ir bijuši un ko darījuši. Līdzīgi gadījumi nenotiek nemaz tik reti.
1 Decembrī 1946 gadā, 18 gadīgā studente Paula Vildena pazuda pastaigas laikā. Paula devās pastaigā uz Glastonburi Klanu. (* Starpcitu šī vieta tiek uzskatīta par vienu no pataloģiskajiem punktiem pasaulē). Pētnieki uzskatas, ka šai vieta piemīt īpaša enerģija. Pa ceļam Paulu redzēja pāris, kuri gāja tieši aiz viņas. Viņi pazaudēja Paulu no redzesloka tad kad viņa bija izgājusi caur klinšu taku. Kad pāris sasniedzas to pašu vietu, meitene vairs nekur nebija saskatāma, un kopš tās reizes vairs neviens viņu nebija redzējis.
Oktobra vidū 1950 gadā, 8 gadīgais Pols Džepsons pazuda no fermas kurā strādāja viņa māte. Pols visu laiku bija mātes uzraudzībā, bet kādā momentā viņa pazaudēja vinu no redzesloka. Līdz ar to reizi Pols ir bez pēdām pazudis. Meklēšanas darbi nav noveduši pie nekādiem rezultātiem.
1975 gadā cilvēks vārdā Džeksons Paits devās ar savu sievu automašīnā no Ņūdžersijas uz Ņujorku. Pēc tā kad viņi bija izbraukuši Linkolna tuneli, Paits apstādināja automašīnu. Uz priekšējā un aizmugurējā automašīnas stikla bija izveidojies spēčigs kondensāts. Viņš devās notīrīt priekšējo stiklu, bet sieva aizmugurējo. Kad Paits bija pabeidzis savu darbu, viņa sieva bija pazudusi bez pēdām. Paits nebija pamanījis nevienu anomāijas pēdu, vai ko savādu tajā vietā. Izmeklēšana tā arī nedeva nekādus rezultātus mīklainajā pazušanā.
Beidzot arī mīklainā pazušana Stounheidžā.
1971 gada augustā Hipiju grupa nolēma uzcelt teltis aplā centrā un apmesties tur pa nakti. Viņi aizkurināja ugunskuru un pavadīja laiku.
Aptuveni ap pulksten 02:00 naktī uznāca spēcīga vētra, spoži zibeņi iespēra tieši apļa vidū. Divi aculiecinieki šim notikumam, fermeris un vietējais policists stāstīja, ka senie akmeņi apspīdēja ar ļoti spožu zilu gaismu, ka tā bija tik spoža, ka nebija iespējams uz tiem skatīties. No apļa bija dzirdami kliedzieni, līdz pēkšņi vis norima. Kad viņi skrēja palīgā cietušajiem, notikuma vietā vairs nebija neviens cilvēks, kā arī līķi netika atrasti.
Izklausās pēc spoki stāstiņiem, bet šie ir paziņojumi no reāliem cilvēkiem kā arī avotiem. Visas pazušanas tika piefiksētas un saglabātas.
Intuīcija.
Nosauciet šo parādību kā vien gribas, citi to nosauc par sesto jūtu. Laikam, ka nav tāda cilvēka kurš nebūtu izjutis šo sajūtu. Ir daži kuriem tā ir attīstijusies visnotaļ spēcīgi. Citiem tā atrodas aizslēgtā stāvoklī.
Šā vai tā, tā parādās vairumam cilvēku.
Jā, tik tiešām tā arī ir, man neskaitāmas reizes ir palīdzējusi intuīcija, kura pasaka priekšā kā rīkoties attiecīgajā situācijā.
