Vai pie visa vainīgi ir citplanētieši?
Neizskaidrojamas mistērijas16
438
0
Taulas ir seni akmens veidojumi, kas atrodas Spānijai piederošajā Menorcas salā. Pēc izskata tie atgādina krietni vien populārāko Stounhedžu. Lai gan tiek uzskatīts, ka šos veidojumus uzcēla senie salas iedzīvotāji 2000.gadā p.m.ē., tomēr pierādījumu tam, kāpēc tos uzcēla, īsti nav. Nav arī skaidrs, kāpēc uz blakus esošajām salām nekas tamlīdzīgs nav atrasts. Daži uzskata, ka akmens veidojumi ir sava veida templis. Kāds vācu arheologs ievēroja, ka akmens veidojumi ir vērsti uz dienvidiem. Tas nozīmē, ka ar to palīdzību varēja tikt mērīts mēness cikls. Viss jau būtu skaisti, bet.. šai teorijai par labu ir tikai 12 no 13 akmens veidojumiem. Trīspadsmitais, kurš atrodas visdziļāk salas ziemeļos, ir novietots citādi. Līdz ar to izskaidrojums taulām joprojām paliek neskaidrs.
1997.gadā kāds Haralds Dails ar ģimeni baudīja atpūtu pie dabas krūts. Ap pusseptiņiem vakarā viņš pamanīja ko dīvainu – debesīs mirdzēja 3 gaismas, veidojot tādu kā trīsstūri. Tās vienkārši peldēja debesīs. Haralds devās pasaukt ģimeni, lai arīviņi būtu liecinieki šai parādībai, tomēr jau pēc mirkļa gaismas bija pazudušas. Haralds bija kļuvis par vienu no lieciniekiem, kas piedzīvojuši tā saucamās Hesdalenas gaismas. Par Hesdalenas gaismām laiku pa laikam tiek ziņots jau kopš 19.gadsimta. Aculiecinieki vienmēŗ stāsta vienu un to pašu – gaismiņas debesīs, parasti zilā, sarkanā un dzeltenā krāsā, kas uz neilgu brīdi parādās dažus metrus virs zemes vai debesīs un mežonīgā ātrumā. Īpaši aktīvas gaismiņas bijušas ap 1980.gadu, kad par tām ziņojuši vidēji 20 cilveki nedēļā. Joprojām nav rasts izskaidrojums šim gaismiņām, bet, protams, netrūkst tādu, kuri uzskata, ka pie vainas ir NLO.
2009.gadā kāda sieviete nokļuva slimnīcā, jo piedzīvoja astmas lēkmi. Ārsti viņai iedeva steroīdus un aizsūtīja viņu mājās. Drīz pēc tam sievietei sāka parādīties neciešama nieze, kuru nevarēja samazināt ne ar kādām zālēm. Vel pēc laika viņas kājas sāka kļūt melnas. Ārsti uzskatīja, ka viņai ir savdabīgs ādas slimības ekzēmas paveids. To tad arī sāka ārstēt, bet situācija kļuva tikai sliktāka. Uz visa ķermeņa sāka parādīties kreveles un paciente strauji zaudēja svaru. Ārsti bija nesaprašanā. Vienīgais, ko viņi varēja pateikt, - ar šo slimību būs jāsadzīvo visu mūžu. 2 gadus vēlāk viņa atkārtoti vērsās pie palīdzības pēc ārstiem. Atbilde būtiski nebija mainījusies. Joprojām nebija zināms, kas tā par slimību, kas liek viņas organismam ražot 12 reizes vairāk ādas šūnu viņas matos, nekā vidusmēra cilvēkam. Rezultātā viņai aug nevis mati (ne tikai galvas mati, bet visi mazie matiņi uz ķermeņa), bet gan nagi. Viņa lieto 25 dažādas zāles, bet joprojām nav skaidrs, kas tā par slimību un kā to ārstēt.
Otrā pasaules kara laikā iznīcinātāju piloti debesīs pamanījuši dīvainas gaismas un sudraba objektus. 1942.gadā kāds pilots lidoja virs Francijas, kad pamanīja divas dīvainas gaismas, kas tuvojās viņa lidmašīnai. Viņam likās, ka tās ir raķetes, līdz ar to viņš centās izvairīties. Viņš pamanīja, ka gaismas nevis tiek raidītas viņam virsū, kātas būtu uzbrukuma gadījumā, bet gan seko viņam, atkārtojot visus manevrus, ko veica viņš. Viņš ievēroja arī to, ka starp viņu un dīvainajiem objektiem tiek ieturēta nemainīga distance. Pēc vairākiem nolidotiem kilometriem gaismas beidzot pazuda. Vēl dīvaināku visu padara tas, ka 4 mēnešus pirms šī visa Zālamana salās (atrodas Okeānijā) esoši jūrnieki bija ziņojuši par aptuveni 150 dīvainiem sudrabainiem objektiem debesīs. Tie esot ātri kustējušies, taisījuši dīvainas skaņas, turklāt tiem neesot bijis ne astes, ne spārnu, kādi parasti ir lidmašīnām.
Dziļi, dziļi Atlantijas okeāna dienvidu daļā atrodas Buvē sala. Tā ir ļoti no ārpasaules izolēta sala, jo tai tuvākā zeme ir Antartīda (pēc 1700 km). Uz salas neviens nedzīvo, jo tur īsti nekas nav spējīgs augt. Kad 1964.gadā tur ieradās briti, viņi bija pārsteigti, tur atrodot pamestu glābšanas laivu. Vēl jo dīvaināk bija tas, ka netālu no laivas atradās airi, koks, bungas un vara katls. Laiva bija labā stāvoklī, bet nekādas dzīvības pazīmes tuvumā netika atrastas. Arī laiva bija pavisam parasta, bez jebkādām identifikācijas norādēm, līdz ar to nav iespējams saprast pat valsti, no kuras tā nākusi. Vēl jo dīvaināk ir tas, ka 2 gadus vēlāk uz šo salu atkārtoti tika nosūtīta ekspedīcija. Šo 2 gadu laikā no salas bija pazudusi gan iepriekš atrastā laiviņa, gan viss pārējais, kas iepriekš tika atrasts tai blakus..
1949.gadā kāds ģeologs vārdā Vadims Kolpakovs devās ekspedīcijā uz Sibīriju, pat nenojaušot, ka atklās vienu no dīvainākajām vietam pasaulē – Patomski krāteri. Kolpakovs ekspedīcijas laikā klīda arī pa tādām vietām, kas tā īsti nebija atzīmētas kartē. Viņš aizkļuva līdz kādam vietējam ciematiņam, kura iedzīvotāji brīdināja, lai viņš neiet tuvumā kādai vietai mežā, kurā mītot ļaunums. Pat dzīvnieki šai vietai ejot ar līkumu. Viņi šo vietu sauca par Ugunīgā ērgļa ligzdu. Jo tuvāk šai vietai nāca, jo sliktāk cilvēki jutāt. Daudzi no tiem esot pat izgaisuši bez pēdām. Bet mūsu stāsta varoni Kolpakovu šie stāsti neapturēja. Lai gan viņš bija spējīgs zinātnieks, tam, ko viņš atrada, pat vins nespēja rast izskaidrojumu. Augstu virs kokiem slējās milzu krāteris 25 stāvu mājas augstumā. Pienākot tuvāk, tas izskatījās pēc krātera, lai gan tajā apkārtnē pēdējo miljons gadu laikā vulkānu nav bijis. Krāteris izskatījās salīdzinoši jauns – aptuveni 250 gadu vecs. Interesanti ir tas, ka mežs apkārt krāterim, šķietami, audzis ātrāk nekā parasti meži [līdzīga parādība novērota arī Černobiļā.] Protams, ir bijušas daudz un dazādas teorijas par to, kā krāteris radīts. Daudzi, ieskaitot pašu Kolpakovu, uzskata, ka to radījis meteorīts, lai gan tas nemaz nelīdzinās citiem meteorītu atstātajiem krāteriem un Zemes. Daži uzskata, ka tas vienkārši ir vulkāns. Protams, ir arī tādi, kuri uzskata, ka zem krātera slēpjas NLO. 2005.gadā uz šo vietu tika organizēta ekspedīcija. Vien dažus kilometrus no krātera ekspedīcijas vadītājs nomira ar sirdstrieku, tādējādi vien pastiprinot vietējo iedzīvotāju ticību tam, ka krāterī mājo ļaunums..
Tev patiks šie raksti
