Notikumi un vietas no visas pasaules, kas nav radušas loģisku izskaidrojumu. Ienāc un tu nenožēlosi, ja izlasīsi šos stāstus.
Neatklātie pasaules noslēpumi78
Kurš radīja svastikas mežu?
Svastikas mežs ir neliels pleķītis priežu mežā, kas atrodas Vācijas ziemeļaustrumos, netālu no Brandenburgas. Uz ierasto koku fona izceļas daži, kuri veido visiem zināmo svastikas figūru. Šis objekts visticamāk tika izveidots Hitlera valdīšanas varenākajos gados - 20. gadsimta 30. gados. Nav zināms kādā veidā koki tikuši iestādīti un sakārtoti. Tomēr pastāv versija, ka šo savdabīgo veidojumu izveidoja vietējie pēc tam, kad pēc Hitlera pavēles kādu biznesmeni no šī reģiona aizsūtīja uz koncentrācijas nometni par to, ka viņš klausījās BBC radio. Vietējie iedzivotāji tādā veidā centās izrādīt savu lojalitāti Nacistu Partijai.
Nav jau tā, ka koki visu gadu veido šādu skatu. Tas notiek pāris nedēļas gadā, kad kokiem mainās lapu krāsa. Tas padara svastiku redzamu no putna lidojuma. 1995. gadā tika nolemts šo vietu nolīdzināt, jo radās bažas, ka teritorija varētu kļūt par neonacistu tādu kā svētvietu. Tomēr iznīcināt to pilnībā neizdevās. 2006. gadā The New York Times paziņoja, ka līdzīgs svastikas mežs ir atrasts arī Kirgiztānā, tomēr šī meža izcelsme ir mītos un neskaidrībā tīta, jo tas atrodas bijušās Padomju Savienības teritorijā.
Kas notika ar Gloriju Ramirezu?
Glorija Ramireza 1994. gada 19. februārī tika ievesta Kalifornijas Riverside General Hospital uzņemšanas nodaļā, pēc kā vairāki medicīnas darbinieki saslima ar nezināmu slimību. Sievietei bija smaga bradikardija un iestājusies Čeina-Stoksa elpošana, kas jau vēsta par agonālu stāvokli. Neskatoties uz to, mediķi centās darīt visu, lai sievieti atdzīvinātu. Uz Ramirezas ķermeņa tika pamanīta eļļaina viela, kas sūcās no viņas ādas. Citi pamanīja saldenu ķiploku un augļu smaku no viņas mutes. Savukārt medmāsa, kas ņēma Ramirezas asinis sajuta amonjakam līdzīgu smaku tieši no viņas asinīm. Bet paņemtajos asins paraugos ar neapbruņotu aci varēja redzēt peldam kaut kādas mazas daļiņas. Daudzām medmāsām šajā brīdī sāka iestāties bezsamaņas stāvoklis. Glābt Ramirezu tā arī neizdevās, viņa mira no nieru mazspējas. Pēc notikuma vairākiem darbiniekiem, kas sniedza palīdzību Ramirezai, iestājās dīvainas veselības problēmas - sākot ar elpošanas problēmām un beidzot ar hepatītu un asinsvadu iekaisumu. Tikmēr pētnieki izvirzīja teoriju, ka Ramireza lietoja dimetilsulfoksīdu, kas ir sāpju noņēmējs. Kādu nezināmu iemeslu dēļ šīs zāles viņas organismā pārstrādājās par dimetilsulfātu, kas ir indīga gāze. Tomēr nekādu apstiprinājumu šai teorijai nekad tā arī neatrada.
Nekādi patiesie Ramirezas sekcijas rezultāti netika izpausti. Mēnesi pēc viņas nāves neatkarīga pētnieku grupa veica autopsiju atkārtoti Ramirezas jau pūstošajam līķim. Tomēr viņas ķermenī trūka sirds, bet iekšējie orgāni bija samesti kur nu kurais, tādēļ neko uzzināt neizdevās. Kas bija noticis ar šo sievieti? Kāpēc tika slēpti sekcijas dati? Nav zināms.
Kādēļ cilvēku pēdas tiek izskalotas pie Kanādas krastiem?
Kopš 2007. gada vismaz 7 cilvēku pēdas ir tikušas izskalotas Britu Kolumbijas (Kanāda) krastos un vismaz 8 pēdas ir atrastas netālu no Vašingtonas esošajās pludmalēs. Pirmā pēda tik atrasta 2007. gada 20. augustā pie Vašingtonas, kad kāda meitene atrada Adidas sporta kurpi, kurā iekšā atradās cilvēka pēda. Pēc sešām dienām atrada nākamo pēdu Gabriola salās. Tā nu gadu gaitā pēdas turpināja skaloties no okeāna. 2008. gadā viena vīrieša identitāti it kā izdevās atklāt, jo mirušā vīra ģimene atpazina viņa apavus, kā arī apgalvoja, ka vīrietis bija depresīvs un gribēja padarīt sev galu.
Mistisko pēdu izcelsmi ir grūti pierādīt, galvenokārt tādēļ, ka nekādas citas ķermeņa daļas krastā nav tikušas izskalotas. Domājams, ka tās varētu būt aviokatastrofās vai kuģu nogrimšanas negadījumos mirušo cilvēku atliekas. Ņemot vērā lielo pēdu skaitu parādīšanos nelielā laika periodā, ir aizdomas, ka tā ir vienkārši cilvēku muļķošana. Bet ja tā, tad, kam no tā labums?
No kurienes ieradās Kambodžas džungļu meitene?
Tā saucamā Kambodžas džungļu meitene vairākkārt parādījās iznākam no džungļiem Ratanakiri provincē, Kambodžā 2007. gada 13. janvārī. Viņu atklāja pēc tam, kad vietējie ciema iedzīvotāji sāka novērot, ka kāds zog pārtiku. Ciema vīri uzstādīja lamatas un notvēra meiteni. Nostāsti vēsta, ka ar meiteni bija tāds pats kails vīrietis, kurš ātri iemuka atpakaļ džungļos. Vietējie tic, ka tas bija džungļu gars.
Ziņas par viņu izskanēja mēdijos un uz to atsaucās kāds Sal Lou, kurš strādā kā ciema policists netālu no meitenes atrašanas vietas. Viņš apgalvoja, ka džungļu meitene ir viņa sen pazudusī meita Rochom P'ngieng. Pēdējo reizi viņš meitu redzējis 1988. gadā, kad tai bija astoņi gadi. Toreiz viņa esot ieskrējusi džungļos un tā arī nekad nav tikusi atrasta. Tika nozīmēti DNS testi, bet Sal Lou nepiekrita tos iesniegt, kas radīja aizdomas. Tā pat rētas uz meitenes rokām atbilst tādām, it kā viņa tikusi turēta gūstā. Citi pamanīja, ka viņas pēdas nemaz neizskatās tādas, ka viņa būtu dzīvojusi džungļos.
Meitene, kas dod priekšroku pārvietoties četrrāpus, divreiz aizbēga atpakaļ uz džungļiem, bet vienmēr atgriezusies. Šobrīd viņa jau cenšas ēst ar virtuves piederumiem un sāk saprast vietējo valodu. Tomēr viņas izcelšanās tā arī palika neizskaidrota.
Kur atrodas Lost Dutchman zelta raktuve?
Leģenda par šo raktuvi klīst apkārt jau vismaz kopš 1800. gada. Raktuve esot paslēpta kaut kur Superstition Mountains Fīniksā, Arizona (ASV). Viena no pirmajām dokumentētajām liecībām par šo raktuvi ir no 1854. gada, kad kāds Dr. Torns, kurš atradies vietējo indiāņu gūstā, esot redzējis kalnos raktuvi ar bagātīgu zelta dzīslu. Tomēr par raktuves atklājēju tiek uzskatīts vācietis Džeikobs Valtzs un tieši viņa vārdā raktuves ir nosauktas (tajā laikā vārds Dutchman bija slengs un ar to apzīmēja vāciešus). Valtzs esot atklājis, ka Arizonas kalnos atrodas bagātīga zelta raktuve. Kādu reizi viņam uzbruka nepazīstami cilvēki pa ceļam uz mājām un nāvīgi ievainoja. Saskaņā ar leģendu Valtzs izdzīvoja pietiekami ilgi, lai par raktuvēm izstāstītu kādam Dr. Volkeram, kuram esot nodevis arī karti, lai varētu raktuves atrast. 1931. gadā leģenda par pazudušo raktuvi atguva milzu popularitāti, kad dārgumu mednieks Ādolfs Ruts pazuda bezvēsts meklējot tieši šo raktuvi. Sešus mēnešus pēc Ruta pazušanas viņa ķermeni tomēr atrada - ar divām lodēm galvā. Arizonas varas iestādes neuzsāka izmeklēšanu, par ko tika smagi kritizētas. Līdz pat šim laikam šajā reģionā bez vēsts ir pazuduši daudzi dārgumu meklētāji. Daudzi izdzīvojušie stāstijuši par kādu snaiperi, kas uz tiem šāvis - viņu iesauca par Misteru X. Pēdējais pazušanas gadījums šajos kalnos noticis 2011. gada janvārī.
Dažādie stāsti ir radījuši lielisku gaisotni sazvērestību teorijām - sākot ar to, ka valdība sargā šīs raktuves (ar likumu ir aizliegts tur veikt jebkādus rakšanas darbus) un beidzot ar citplanētiešiem (dažādas gaismas un pat figūras ir manītas šajos kalnos visai bieži).
Kāpēc zilo vaļu dziesmu frekvences ar gadiem paliek zemākas?
20. gadsimta 60. gados jūras biologu grupa sāka uzstādīt okeānos mikrofonus, lai ierakstītu zilo vaļu dziesmas. Atklājies, ka šīm dziesmām ir dziļa nozīme vaļu savstarpējās attiecībās un hierarhijā. Tā pat atklājās, ka dziesms šo gadu laikā ir mainījušās. Pasaulē lielākie dzīvnieki ar katru gadu dzied dziļākā un dziļākā balsī.
Šo neparasto atklājumu pirmo reizi pamanīja pirms astoņiem gadiem, kad pētniekiem vajadzēta nokalibrēt no jauna automātiskās ierakstīšanas sistēmas. Detektori ir uzstādīti tā, ka spēj atpazīt noteiktas dziesmas pēc to viļņu zīmējuma. Ar laiku detektorus nākas iestatīt no jauna.
Pētniekiem ir ievāktas dziesmas sākot ar 1960. gadu no visas pasaules. Dziesmu analīze parādīja, ka katru gadu to frekvence samazinās par dažām herca (Hz) daļām. Un tas ir novērojams visā pasaulē. Nav zināms kādēļ tā - iespējams tas saistīts ar okeānu piesārņojumu ar troksni, vai izmaiņām vaļu populācijā (20. gadsimta sākumā tie bija uz izmiršanas robežas). Tā kā dzied tikai zilo vaļu tēvīni, tad iespējams tas ir saistīts ar pārošanās īpatnībām. Bet iespējams, ka briest kaut kas varens un vaļi to jūt? Radusies situācija tā arī paliek mistērija.
Kāda ir raidītāja UVB-76 nozīme?
UVB-76 ir īsviļņu radiostacija, kas parasti raida 4625 kHz frekvencē (AM). Daudzu radio lietu pārzinātāju vidū šī stacija ir ieguvusi iesauku The Buzzer. Tā raida īsus, monotonus, dūcošus signālus, kas atkārtojas aptuveni 25 reizes minūtē visu diennakti. Stacija, kas to raida tika uzstādīta 1982. gadā un atrodas Povarovā, kas atrodas netālu no Maskavas. Retos gadījumos stacijā varēja dzirdēt balsis vai signāla raidīšana tikusi pārtraukta. 2010. gadā bija pēdējāis zināmais stacijas raidīšanas pārtraukums. Diezgan bieži var dzirdēt dažādas blakus skaņas un sarunas, kas liek domāt, ka dūkoņu izdalošā ierīce atrodas aiz kāda atvērta mikrofona. Stacijas patiesā nozīme tā arī nav zināma. Ir aizdomas, ka tā sūta šifrētus ziņojumus militārajiem spiegiem.
Kas, kad un kāpēc uzstādīja Der Eiserne Mann?
Der Eiserne Mann jeb Dzelzs Vīrs ir vecs dzelzs stabs, kas ir daļēji ierakts zemē. Tas atrodas Vācijā Kottenforst-Ville nacionālā parka mežā. Tas ir taisnstūrformas un paceļas virs zemes 1,47 metru augstumā, bet zemē turpinās līdz pat 2,7 metru dziļumam. Stabs ir unikāls visā Centrāleiropā un tiek uzskatīts par artifaktu, kuram nav izskaidrojuma. Dzelzs Vīrs ir uzstādīts vietā, kur senatnē krustojās ceļi. Pirmas ziņas par stabu parādās 17. gadsimta dokumentā, kur to apraksta kā ciema robežstabu. Tomēr ir pamats domāt, ka staba vecums sniedzas vismaz līdz 13. gadsimtam.
Cilvēkiem patīk domāt, ka stabs ir izveidots no nezināma metāla, jo gadsimtu laikā tas tik pat kā nav sarusējis, kas ir dīvaini. Vēl ir saņemtas visādas ziņas par gaismām, skaņām un pat būtnēm, kas redzētas šeit naktī. Leģenda par Dzelzs Vīru ir ļoti sena un daži to pat saista ar ārpuszemes būtnēm. Daudzi tā pat velk paralēles ar Wolfsegg Iron, kas ir līdzīgs stabs, kurš nerūsē. Wolfsegg Iron gan atrodas Austrijā, bet to izskats ir pārsteidzoši līdzīgs.