Ne mūsu spoks3

Spoks, saukts arī par rēgu jeb fantomu,kā arī dažkārt par poltergeistu,ir mitoloģijā un folklorā sastopams mirušu cilvēku vai dzīvnieku iztēles gars jeb dvēsele, kas dažādu apstākļu dēļ nav nokļuvis aizsaulē, bet tā vietā turpina rēgoties starp dzīvajām būtnēm visdažādākajās vietās.Uzskats, ka cilvēka dvēsele var neatkarīgi pastāvēt bez fiziskā ķermeņa izveidojās jau senajos laikos, līdz ar to bieži vien spoki tiek saistīti tieši ar reliģiju un pēcnāves dzīvi, kur daudziem cilvēkiem tas kalpo par emocionālu apstiprinājumu tam, ka dvēsele ir īsta.Šī iemesla dēļ vēstures gaitā atsevišķi cilvēki kā, piemēram, ekstrasensi ir centušies apgalvot, ka, izmantojot visdažādākās metodes un paņēmienus, ir spējīgi sazināties ar aizsaulē aizgājušajiem gariem un dvēselēm, kas plašāk ir pazīstams kā okultisms un spirituālisms. Tomēr ne visos gadījumos spoki tiek attēloti kā miermīlīgas būtnes, ar kurām cilvēki labprātāk vēlētos kontaktēties, līdz ar to daudziem priekšstats par tiem ir samērā negatīvs un biedējošs, kur pārmērīgas bailes no spokiem nereti mēdz dēvēt arī par fasmofobiju. No zinātniskā viedokļa spoki netiek uzskatīti par īstiem, jo līdz šim nav izdevies atrast neapstrīdamus pierādījumus to eksistencei.Šī iemesla dēļ spoki līdzās ar citām pārdabiskām lietām bieži vien tiek pieskaitīti pie paranormālajām parādībām, kur tā sauktās "spoku medības" vairāk tiek asociētas ar pseidozinātni.Diemžēl par spīti tam mūsdienu sabiedrības ticība spokiem vēl joprojām ir salīdzinoši augsta.