Man bija sapnītis. ^^ Gribu dzirdēt citu domas- ko tas īsti varētu nozīmēt? Kāds šeit ir moš sapņu tulks? ;D
Lēnām tumsu nomainīja gaisma. Taču pie debesīm vēl spoži spīdēja Mēnestiņš. Viņa sēdēja gultā, lūkojās kādas grāmatas lapās. Rakstīto bija grūti salasīt, jo grāmata bija izmirkusi lietū un tinte izplūda. Bet viņa tomēr to spēja kkā salasīt. Viņas rokās dūrās naglas. Cik dedzinoši asas sāpes. Bet likās, ka viņa neko nejūt. Kāds klauvēja pie durvīm. Nepagāja pat sekunde un tās jau ar griezīgu čīkstoņu vērās platāk. Tur jau viņš stāvēja- kā melns rēgs ar ļaunu smaidu uz lūpām. Viņas acīs bija saskatāmas bailes. Viņa plati uzsmaidīja atnācējam. Viņu skatieni bija cieši sasaistīti. Viņa nokāpa no gultas, piespieda grāmatu ciešāk sev un klumburoja tuvāk smaidošajam vīrietim.
Viņš ielūkojās viņas acīs vēl dziļāk, un bilda- "NĀC MAN LĪDZI!"
Viņa ierāva kliedzienu sevī...
No rīta viņu atrada nožņaugtu pilsētas centrā...
