-Šis ir mans pirmais raksts tapēc lūdzu esiet mierīgi ja kkas nepatīk :)
Kā jau katru dienu pēc skolas devos mājup. Pa ceļam sapratu ka kāds seko.! Tas bija kāds vīrietis. Tā nu es līkumoju gar dzīvojamajām mājām, bet viņš turpināja sekot. Mans smaids no sejas pazuda un sāku satraukties, biežāk skatienu pavērsu atpakaļ. Redzēju ka viņš sāka iet aiz vien ātrāk un ātrāk pietuvojoties man. Es daudz nedomājot sāku skriet. Paskatījos atpakaļ un viņš bija apstājies.
Ieskrienot mājās es sapratu ka esmu pazaudējusi telefonu! Vēlējos to atrast bet pēc šīs dienas ārā nevēlējos tomēr iet. Tā es sēdēju visu vakaru un nebeidzu domāt par to! Pienāca vakariņu laiks un mamma ar tēti devās prom un es paliku viena mājās uz visu nedēļas nogali. Nu pavadīju vecākus līdz mašīnai un gāju uz istabu gulēt. Iekāpu gultā un vēlējos aizmigt bet nevarēju to izdarīt kādu labu laiku. Ap pussnakti es beidzot aizmigu.
Pēkšņi mani pamodināja kāds blīkšķis no lejas stāva! Es atvēru acis paskatījos pulkstenī bija tikai 03:02 maktī ieslēdzu gaismu un ieraudzīju ka uz mana naktsgaldiņa stāv telefons ar iegravētu * LŪDZU* uz vāciņa. Es sastingu es ātri ieslēdzu Tv un ielīdu gultā pašā stūrītī. Pār mani gāja drebuļi es nespēju par to nedomāt! Tad pēkšņi no trepēm nāca čīkstoņa es sāku drebēt vēl vairāk... Es palīdu zem segas un lūdzos. Atvērās durvis un *Mņau* es izlīdu no segas un atviegloti nopūtos sāku ķiķināt.
Man sagribējās ēst nu jau nomierinājusies es gāpu pa kāpnēm lejā. Iegāju virtuvē atvēru ledusskapi un izvilku visu ko vēlējos noliku uz galda. Visu sataisīju paņēmu maizīti un iekodos. Paskatījos pa stikla durvīm kuras bija tieši pretīm galdam. Nekā! Iekodos vēlreiz un paskatījos. Tur stāvēja tas pats vīrietis ar šausminošu smaidu un pamāja man!! Es šokā sastingu maize nokrita zemē. Es ātri centos skriet uz 2.stāvu pie telefona. Un viņš paķēra āmuru kas stāvēja pie durvīm un isita stiklu. Viņš kāpa augstāk un vilinošu mani sauca! Es klusām paņēmu telefonu un sāku spiest pa pogām un tad sapratu ka nav baterijas. Viņš jav bija pie durvīm rokās viņam bija baterija! Es metu viņam ar telefonu un trāpiju pa aci uz laiku tas novērsa viņa uzmanību un es atvēru logu uzlecu uz garāžas jumta. Viņš leca līdzi es skrēju uz koku blakus garāžai un pa to tiku uz kaimiņu sētu. Pieskrēju pie kaimiņu durvīm klauvējos bļāvu bet neviena nebija. Viņš jav bija pārkāpis pāri sētai es histērijā sāku bļaut un skriet prom. Skrēju uz meža pusi kuru es pārzināju ļoti labi. Ieskrienot mežā es ieskrēju kādā alā un paslēpos. Viņš pāris reizes nosoļoja gaām un sauca mani. Es sēdēju man bija auksti biju tikai pidžammā un raudāju. Tad viss norimās pienāca rīts. Es paskatījos uz savām kājām tās bija nobrāstas līdz asinīm. Es nomierinājos un līdu ārā! No mugur puses skanēja balss uz kurieni? Es centos skriet ātri bet tas nebija iespējams kājas sāpēja. Pēkšņi mani parāva aiz matiem es spiedzu un centos iesist. Es īekodu tam rokā un viņš mani atlaida es skrēju prom. Paskatījos atpakaļ un viņa nebija es nogriezos bet turpināju skriet skatījos atpakaļ tukšums. Turpināju skriet un tad Boom!
-Tad es pamodos!
