Gadījumā, kad cilvēks nogalina sev līdzīgo, tā emocionālā slodze sasniedz kritisku līmeni, pie kura astrālā ķermeņa stāvoklis kļūst nestabils. Rezultātā notiek strauja pirmmatēriju izsviešana no tā, kas izsauc kritisku astrālā ķermeņa pašdimensionalitātes samazinājumu. Izmaiņas astrālajā ķermenī ir tik būtiskas, ka tās kļūst neatgriezeniskas.
Kādēļ gan sev līdzīgā nogalināšana izsauc neatgriezeniskas izmaiņas astrālajā ķermenī, bet dzīvnieka nogalināšana paša pārtikai vien bloķē evolūciju?
Lieta tāda, ka sev līdzīgā nogalināšana ir pretdabiska rīcība, kas pārkāpj dabas likumus. Slepkava izsauc sev līdzīgā slepkavības veikšanai nepieciešamo emocionālo stāvokli ar apzinātas piepūles pār sevi palīdzību, kas rada pirmmatēriju atpakaļplūsmu no pirmā mentālā ķermeņa uz astrālo. Šī plūsma izsauc astrālā ķermeņa nestabilitāti, kas provocē, to veidojošo, pirmmatēriju izsviešanu un, kā sekas, negatīvu evolūciju.
Pamudinājums, kas rosina vienu cilvēku nogalināt citu tiek veidots mākslīgi, izdomājot neeksistējošus pretdabiskas rīcības iemeslus. Praktiski vienmēr tas saistīts ar vienas cilvēku grupas vēlēšanos iegūt lielāku un labāku „pīrāgu”, pārdalīt savā labā jau citu sadalīto. Pat ja pēdējais nav noticis taisnīgi, jauna netaisnība būtību neizlabos.