Labdien, spocēni šodien es jums pastāstīšu par milzīgu katastrofu , kurā bojā gāja ļoti daudz cilvēku.!
Monpelē izvirdums 1902. gadā3
78
0
Karību jūrā esošās Martinikas salas (Martinique) ziemeļdaļā 1397 metrus augstais Monpelē vulkāns (Montagne Pelēe) bija jau pusgadsimtu atpūties, un tā krāteris bija piepildijies ar ūdeni. Vietējie iedzīvotāji ar vulkānu bija apraduši un vairs nedomāja par briesmām. 1851. gadā notikušais nelielais izvirdums jau sen bija aizmirsts, un šad, tad no virsotnes izplūstošajiem dūmiem neviens nepievērsa uzmanību. Vēl vairāk, kalna virsotne bija iemīļotākā vieta svētdienas izbraukumiem un krātera mala tika izmantota pikniku rīkošanai. 1902. gada sākumā Monpelē uzvedība kļuva neparasta. 23. aprīlī pilsētā nolija neliels pēc sēra smaržojošs pelnu lietus.
Vienlaicīgi sākās apakšzemes grūdieni, un vulkāns arvien vairāk atgadinājis par sevi. Nākamajās dienās pelnu lietus pastiprinājās, un pelni nobloķēja vairākas Sen - pjēras (Saint-Pierre)ielās. Vulkāna arvien pieaugošais troksnis, nerimtīgais pelnu lietus un indīgo, smacējošo gāzu izplatība radīja paniku. Daudzi baiļu pārņemti cilvēki atstāja Senpjēru, viņiem pievienojās arī bēgļi no tuvākās apkārtnes.
Vūlkāna darbība aktivizējās ar katru dienu.
Reklāma
"Pulksten 12.10 pēkšņi izdzirdēju kliedzienus. Klabināja klabatas. Cilvēki skrēja garām manai mājai, bailēs kliedzot "Kalns plūst!", un es dzirdēju ne ar ko nesalīdzināmu troksni - it kā elles spēki būtu palaisti vaļā. Izgāju no mājas, pagriezos pret kalnu un redzēju, kā pa nogāzi ar lielu troksni lejā plūda apmēram 10 metrus augsta un 150 metrus plata, melna lavīna, virs kuras līgojās balts dūmu mākonis, Viss tika iznīcināts. Es zaudēju dēlu un vedeklu. Sagraujot māju, bojā gāja 30 cilvēki, un lavīna visus upurus aizrāva sev līdzi. Melni viļņi nikni uzbruka, nāca arvien tuvāk kā dārdošs pērkons, un jūra to priekšā atkāpās."
Rivjērblanšas ielejā radās plaisas, no kurām izplūda karsta gāze. Tajā pašā dienā ūdens dzīlēs tika pārrauts telegrāfa kabelis, un līcī virs ūdens peldēja beigtas zivis. No tā varēja secināt, ka plaisas bija atvērušās arī jūras dibenā. Naktī uz 8. maiju izvirdumi kļuva ļoti spēcīgi. Kalna kupols bija vienās liesmās, un apdullinošais troksnis daudzus iedzīvotājus piespieda panikā bēgt.
Šīs tad arī bija pēdējās ziņas, ko telefoniski paspēja nodot kaimiņpilsētām. Telefonistes, piespiedušās pie klausulēs pie auss, dzirdēja vien smokošu cilvēku balsis, nesaprotamus zvanus un sitienus, pēc tam iestājās klusums. Katastrofa Senpjēras pilsētu pārsteidza tik negaidīti, ka visi 30000 cilvēki gāja bojā, it kā nebūtu neko manījuši. Par notikušo katastrofu uzzināja no tiem, kas tobrīd atradās ārpus postam pakļautās pilsētas.
Reklāma
Ostā 18 kuģi bija apgāzti vai aizdegušies, vesels palika tikai tvaikonis "Roddam."
Kad kuģis izkļuva no ostas, pametu skatienu uz krasta pusi. Pilsēta bija vienās liesmās, un baiļu pārņemtie cilvēki panikā skrēja pa ielām. Kuģim ar apjukušo un haotisko apkalpi tomēr izdevās nonākt atklātā jūrā un izglābties no uzbrūkošā mākoņa. Tikai 10. maijā Roddam atkal uzdrošinājās pietuvoties pilsētai. Līcī starp ostas ēku un kuģu atliekām peldēja cilvēku līķi.
Visērmīgākā bija no kādas plaisas kalnā augšējā nogāzē izslējusies klints - Monpelē "adata". Tā auga 10-12 metrus dienā un sasniedza 300 metru augstumu. Klints bija pilnīgi sacietējusi, tomēr tik stipri saplaisājusi, ka īsā laika posmā nobruka un nogāzē atstāja lavas gabalu krāvumus.
Secinājumi: Bojā gāja 30 000 nevainīgu cilvēku, spriediet paši.
Ceru ka patika raksts.!
Tev patiks šie raksti
WOW...