Noslēpumainais ir mums viss apkārt- sākot ar neparastiem radijumiem un beidzot ar paranormālajām parādībām. Šīm parādībām nav nekādu ierobežojumu un neviens tās nevar izskaidrot.
Mistiski fenomeni.30
Floridas purvos ir bijuši daudzi novērojumi īpatnējam radijumam, ko cilvēki iesaukuši par Skunksa pērtiķveidīgo. Daži domā, ka tas ir kaut kāds sniega cilvēku paveids. 2000. gadā kāda sieviete, kas vēlējās palikt anonīma nosūtīja 2 fotoatēlus uz šerifa departamentu. Sieviete apgalvojusi, ka šī būtne viņas mājas pagalmā zagusi ābolus, bet fotogrāfijas plašākai publikai diemžēl nav pieejamas, līdz kādam izdevās nofotografēt, ka šī radība skrien pāri meža ceļam. Cilvēkiem nav ne jausmas, kas īsti ir šis radījums un tiek uzskatīts, ka tā ir vel kāda neatklāta orangutānu suga. Par skunksa pērtiķi šis humonoīds ir iesaukts tāpēc, ka vienmēr pēc sevis atstāj riebīgu smaku.
1979. gadā Parreiru ģimene sāka saskarties ar dīvainu parādību savā mājā. Uz viņu mājas sienām un grīdas sāka parādīties cilvēku sejas. Pirmo reizi tas noticis 1979. gada augustā, kad sieva gatavojot vakariņas pamanīja cilvēka seju uz grīdas. Vīrs to nekavējoties iznīcināja uzlaužot grīdu. Bet tas nepalīdzēja, seja pēc kāda laika parādījas atkal uz jaunās grīdas. Seju parādīšanās bija neregulāra. Tās parādijās un atkal pazuda. Tā tas turpinās jau vairāk kā 30 gadus. Tā pat kā citu spoku māju gadījumā tika konstotēts, ka Parreiru ģimenes māja ir uzcelta uz vecas kapsētas un zem mājas tika atrasti cilvēku līķi. Nelīdz nekas, ne grīdu mainīšana, ne sienu krāsošana. Sejas parādās atkal un atkal.
Sanantonio apkārtnē ir kāds ceļš pa kuru braucot sanāk šķersot dzelzceļa sliedes un daudzi autovadītāji apgalvo, ka šķersojot šīs sliedes viņi dzird kā dzied bērni. Leģenda vēstī, ka skolēnu autobus pils ar bērniem iestrēdzis uz šīm sliedēm un tad to taranējusi lokomotīve. Visi bērni gājuši bojā. Citi šoferi apgalvo, ka tuvojoties šīm sliedēm viņu auto sāk kratīties itkā kāds to mēģinātu apgāzt un viņi ausīs dzird bērnu čukstus. Ir pat tādi, kas apgalvo, ka redzējuši bērnu rēgus.
Ohaio universitātes studentu kopmītņu istaba nr. 428 ir leģendāra. Par šo istabu ir ļoti daudz paranormālu ziņojumu. Tā ir pieejama studentiem un tie, kas tajā ir dzīvojuši stāsta, ka spoka klatbūtne ir jūtama. Istabā paši no sevis pārvietojās priekšmeti. Durvis atverās un pašas aizverās, dažreiz pat aizslēdzās. Istabā bieži ir redzamas tumšas ēnas, kas pārvietojās un uz durvīm bieži parādās seja. Durvis ir vairākas reizes mainītas, bet seja parādas tik un tā. Studenti baumo, ka šeit spokojās, kads studensts, kas izdarījis pašnāvību.
Meksikā, Mapipē tuksnēsi ir vieta, ko sauc par kluso zonu. 1970. gadā no ASV militārās bāzes tika palaista raķeta, kas novirzījās no kura un nokrita šājā tuksneša vietā. Militāristi devās raķeti meklēt un noskaidroja, ka tajā vietā nestrādā ne radio sakari, ne TV un pat mikroviļņu krāsns. Šajā reģiona ir konstotētas dīvainas gaismas un nezināmi lidojošie objekti. Vietējie iedzīvotāji pat apgalvo, ka ir saskārušies ar gaišas ādas krāsas dīvainiem humonoīdiem, kas nāk pie viņiem prasīt ūdeni. Apgabala magnētiskās īpašības ir ļoti dīvainas un zinātnieki uzskata, ka šeit ir nokritis meteorīts.
Kādā Tibetas klosterī atradās pēc daudzu uzskatiem īsta sniegacilvēka roka. Mūki to uzskatīja par svētu un neļāva tai veikt nekādas pārbaudes. Pīteram Bārnam izdevās kaut kādā veidā izvest roku no Nepālas un nogādāt Londonas universitātē uz pārbaudēm pie profesora Viljama Hilla.. Rezultāti bija pārsteidzoši un Hills konstotēja, ka roka tiešām pieder kādām humonoīdam, bet tā vairāk līdzinājas Neandertālieša rokai nekā musdienu cilvēka. Šī ziņa tika plaši atspoguļota pasaules mēdijos.