Gribiet ticiet, negribiet, neticiet. Stāsts ir patiess un es jums iesaku NEKAD to neatkārtot. Vismaz labak, kad saucat garu, nekaitiniet viņu, citādi viss var beigties šādi. (bildes lai lasīšana baudāmāka)
Mistiskais manā dzīvē107
Skolā aiz bezdarbības ar nelielu kompāniju bijām nodomājuši saukt pēc skolas garu par kuru internētā daudz bijām salasījušies. Līdz ko beidzās pēdējā stunda visi četri(divas meitenes un mēs divi tirliņi) aizgājām uz mana labākā drauga vecāku māju, par cik viņa vecāki bija aizbraukuši uz nedēļu atpūsties. Saskatījām tajā lielisku izdevību iepazīties tuvāk ar čiksām un sabaidīt tās lai viņas vēlētos kādu bruņinieku kas tās aizsargā.
Nonākot drauga mājā atradām visu nepieciešamo- adatu, lapu, diegu, 6 baltas svecas un plusā pūkainu lācīti, drosmei. Bijām nolēmuši sazināties ar Hitlera garu. Sazīmējuši burtus un otā pusē jā un nē, sadevāmies rokās un saucām –Hitler, mēs tevi izsaucam- un tā 13 reizes.
Sākumā nekā nebija līdz viena meitene no kompānijas neatcerējās, ka ir jāuzdod jautājums vai viņš šeit ir.(Diegu turēja viņa)
- Vai tu esi šeit, Hitler- Jautāju es. Gaidījuši kaut kādas minūtes divas mēs sākām smieties jo nekas nenotika, bet tad adata sāka kustēties un apstājās pie Jā. Sākām vainot meiteni ka viņa kustina, bet viņa zvērēja, ka nav neko darījusi un mēs redzot cik viņa ir pārbiedēta noticējām viņai, izņemot manu labāko draugu
- Kādas apakšbikses tu velkā- draugs rēcot jautāja Hitlera garam.
Jau pēc sekundes drauga sejas izsteiksme izmainījās un tas sāka paniski raustīties un cenšoties takā kliegt. Mēs ieslēdzām gaismu un nodedzinājām sveci. Draugs sāka paniski raudāt un teikt ka kāds viņu saķēra aiz kakla un viņš nebija spējīgs pakustināt rokas. Mēs vēlējāmies izskriet no turienes ārā, bet durvis bija aizslēgtas. Es centos uzmanīgi atvērt, bet kad sadzirdēju, ka kaut kas skrāpē stiklu es vienkārši izsitu durvis ar kāju. Meitenes sāka histēriski raudāt, bet draugs klusēja un visu laiku murmināja kaut ko nesakarīgu. Vēlāk tā pati meitene kura turēja diegu teica ka gars atstāja paziņojumu. Viņa pateica to, ka turpināja skatīties uz dēli kamēr es centos atvērt durvis.
"Es esmu kas cits. Sākas atskaite''
Šis paziņojums mums neliek mieru. Mēs nezinam ko tas nozīmē...vai arī cenšamies nezināt.
Kopš tā laika mums liekas, ka mani vēro un ir bieži neveicies. Man ir nereāli bail, bet prieks, ka mums visiem ir paveicies vairāk nekā draugam. Vienreiz pat kad bijām nolēmuši palikt kojās viņš pamodās ar saskrāpētu muguru
NESPĒLĒJATIES AR TO!