Atceros ka panākumiem lielākais mans raksts bija pats pirmais par mistiku. Pašam patika. Domāju uztasīt vēlvienu bet ne jau cepumu bet komentāru dēļ. ENYOY! :) :) :)
Nākamā fotogrāfija ir patiešām biedējoša. Un ar to pat saistās mīti un nostāsti par alu demonu. Stāstu saknes meklējamas Saūda Arābijā, kur šis attēls tika atrast miruša jaunieša fotoaparātā kā pēdējais nofotografētais kadrs. Jaunietis tika atrasts miris alā. Pirms došanās uz alām viņš tika brīdināts, lai tur nedodas, taču neklausīdams padomiem devās uz Ras el Khaimanu alām fotografēt. Pēc tam, kad jaunieša draugs redzējis kameras zibspuldzes uzliesmojumu, viņš dzirdējis draugu kliedzam. Kad draugs vairs nav atbildējis uz viņa saucieniem, viņš devies uz policiju. Pēc dažām stundām puisi atrada mirušu un vienīgā fotogrāfija fotoaparātā ir bijusi šī.
Katrā ziņā ir grūti spriest par un pret, jo bilde izskatās patiešām autentiska un stāsts, kas dodas līdz ar to, biedējoš un kārtīgas šausmu filmas cienīgs.
Attēls no slavenā Foksa Maldera plakāta – i want to believe. Katrā ziņā par šķīvīša kvalitāti šajā attēlā sūdzēties nevarētu. Skaidri un gaiši redzama bļoda. Šim attēlam stāsts ir pavisam vienkārš un nesamākslots. Vīrietis, kas uzņēmis šo fotogrāfiju jau ilgu laiku kontaktējoties ar citplanētu rasi – Palediāniem. Nav gan skaidrs kā ar valodu barjerām, taču vēlāk gan vīrietis atzinis, ka fotogrāfijas safabricējis, lai mēģinātu apmānīt ekspertus. Un attēlos redzamais kuģis ir viņa paša būvēts, ko viņš lidinot virs savas fermas. Lai gan rodas jautājums, kā viņš to notur gaisā. Agriestā psiholoģija vai iebiedēts?
Protams nevar nepieminēt neskaitāmēs labības apļu fotogrāfijas.Apļu zīmējumi mūsdienās jau attēlo ne tikai apļus, bet arī dažādus ornamentus, un citplanētiešu sejas. Tas nozīmē tikai to, ka šādi apļi ir izveidojami un nemaz tik neiespējami tas nav, lai gan pirmo apļu atradēji apgalvo, ka apļos nav bijušas nekādas zīmes no nomīdīšanas vai nolaušanas. labība apļos vienkārši noliekusies nepieciešamajos virzienos. Iespējams tam ir kāds sakars ar zemes magnētismu, iespējams tam ir kāds sakars ar pastāvīgu ilgstošu spiedienu no augšas, taču pirmie apļi vēljoprojām ir nedaudz mistiski.
Nākamais kadrs ir salīdzinoši sens. Tas nāk no 1930. gada Aļaskas. Fotogrāfiju atradis kāds mazdēls , kura vectēvs liktenīgajā dienā esot devies uz ezeru, taču viņu ceļā pārsteidzis mazais radijums. Mistiskākais ko varu pamanīt ir citplanētieša ēna. Visi koki pieņemsim ka rāda uz 12, taču citplanētieša ēna uz 1. Tam vienīgais izskaidrojums varētu būt slīpa virsma, kas ēnu lauž pa atiecīgajiem grādiem. Un trūkst arī kāds stāsts par to, kas notika pēc tam. Vai citplanētietis aizlaidās vai turpināja ieturēt pozu un nākamajiem fotogrāfiem? Katrā ziņā par autentiskumu nevaru daudz spriest, te lūgšu palīdzību draugam fotogrāfam – Kubiksovs apgaismo mūs, vai 30. gadu tehnika var sniegt šādu rezultātu?
CHUPACABRA
pirms 3 mēnešiem savā cāļu kūtī savāda radījuma līķi. Tam nav spalvu, ir diezgan cieta āda un milzīgi žokļi. Zooloģijas eksperti, kuri izpētīja līķi, pieļauj iespēju, ka šis radījums varētu būt leģendārais briesmonis Čupakabra, kurš pirmo reizi ticis novērots Puerto Riko 1995. gadā.
Leģendas par šo asinis sūcošo neradījumu ir daudz un dažādas, un attiecīgi aprakstos tā izskats un izmērs vairējas no neliela grauzēja lielumam, līdz pat lāča apmēriem. Taču visur ir bijis vienojošais elements - milzīgiem ilkņiem apveltīts purns ar pamatīgu žokli. Vārds "čupakabra" no spāņu valodas nozīmē "kazu sūcējs", jo, pēc nostāsties vadoties, čupakabras ar lielajiem ilkņiem pārdūrušas kazu miesu, lai dzertu viņu asinis. Tiesa modernie zinātnieki ir nolieguši čupakabras eksistenci.
Kas tādā gadījumā ir šis te atrastais briesmonis? Vai nu tas tiešām ir minēto čupakabru pārstāvis, kuriem līdz šim ir veicies izvairīties no cilvēkiem un palikt nenotvertam. Vai arī, kā spekulē Batlera kolēģis Džerijs Aiers (arī taksidermists), ka tas varētu būt kāds kropls koijots ar ģenētisku mutāciju, kura radusies dzīvniekiem savstarpēji vairojoties. Batlers tikmēr plāno izbāzt briesmonīgo radījumu un piedāvāt publiskai apskatei.
Avots: Telegraph
