Kukū, šeit atkal es un šodien nolēmu uztaisīt rakstu par mēnessērdzīgiem slepkavām, jo teikšu atklāti smējos skatoties Ugunsgrēku- sak, ko vēl neizdomās!
Tad nu nolēmu uzzināt, vai tā tiešām ir seriāla veidotāju fantāzija vai arī realtāte.
Citi fantastiski un superpuperīgi raksti ----> http://www.spoki.lv/profils/almazza
Nu tad sākam!
Sāksim ar definīciju.
Mēnessērdzība jeb somnambulisms- īpatnēji apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; apziņas krēslas paveids. Slimieks var veikt dažādas automātiskas darbības(iet, ģērbties, kārtot lietas), bet pieceloties neko neatceras. Sastopama epilepsijas slimniekiem, histērijas gadījumā, pēc galvas traumām un smagiem pārdzīvojumiem. Mēnessērdzības laikā slimnieku nevar pamodināt, var miega apreibumā(ļoti līdzīga slimība mēnessērdzībai).
Daudzās filmās un grāmatās ir minēts par mēnessērdzīgajiem slepkavām. Patiesība vai mīts?
Izrādās, ka tā ir patiesība.
Un vēsturē esot daudz stāstu par dienā mīlošiem vīriem, kas naktī nogalina savas sievas žņaudzot vai nošaujot, un mīlošas mātes, kas pa logu izmet savus bērnus, jo tām liekas, ka ir ugunsgrēks, un bērni ir jāglābj.
Piemēram, kāds puisis Kanādā ,23 gadus vecs, sadūra savu māti un tēvu, pie tam no rīta neko neatcerējās, jo darīja to dziļā miegā. Viņš pazaudēja darbu un nodevās azartspēlēm. Vairākus mēnešus viņš pavadīja principā bezmiegā, taču kad aizmiga...
No rīta viņam bija asiņainas rokas un duncis gultā.
Kā izrādījās viņš esot miegā braucis ar mašīnu(nu neko sev) līdz tēva un viņa jaunās sievas mājai(viņiem bija ļoti labas attiecības), viņus nogalināja un atbrauca atpakaļ.
Jaunais cilvēks pavadīja cietumā dažus gadus, taču novērojumi liecināja par to, ka mēnessērdzības lēkmju vairs nav.
Taču kas īsti ir mēnessērdzība jeb lunātisms? Agrāk uzskatīja, ka tas ir no mēness iedarbības, jo senie ārsti ievēroja, ka visvairāk lunātiķu ir pilnmēness laikā. Taču vēlāk ārsti saprata, ka ar mēnesi šeit nav nekāda sakara. Un pat pārdēvēja slimību par jau minēto somnabulismu( nozīme- staigāt sapnī).
Simptoni ir šādi- cilvēks zaudē kontroli pār prātu un veic darbības, kuras normālā stāvokli nekādi neveiktu. Tādēļ daudziem slimniekiem mēnessērdzības laikā ir neparasta līdzsvara sajūta, veiklība kādas tiem nav esot nomodā. Un guļot viņiem nav pašsaglabāšanās ininkta, baiļu un nav nekādu ''bremžu''. Tādēļ otrajā rītā viņiem var stāstīt par to, kā viņi rāpās kokā vai staigāja pa jumtu, bet viņu neko neatceras.
Taču tie ir nieki. Amerikānis Saimos Speisijs kādu rītu pamodās blakus savai nogalinātajai sievai, bet bērnistabā bija viņu piecgadīgā dēla līķis. Viņi tika nogalināti ar Saimona pistoli, kas viņam stāvēja tieši zem gultas. Vēlāk policija noskaidroja, ka uz pistoles ir Saimona pirkstu nospiedumi. Kaimiņiene esot redzējusi kā Saimons staigājis šurpu turpu ar pistoli rokās un tad esot izšāvis.
Speisijs tikmēr gaidīja tiesu un pastāvīgi domāja, ka kāds ir viņu iegāzis un apraudāja savu ģimeni.
Vienreiz cietuma apsargs dzirdēja kliedzienus no Speisija kameras un ieraudzīja, ka viņš kailām rokām žņaudz savu kameras biedru. Speisiju savaldīja un aizšūtīja uz vienvietīgo kameru. Kad viņš pamodās, viņš nesaprata kā tur nonācis.
Tad cietuma administrācija pasauca ārstu un viņam noteica diagnozi- somnambolizms
Vēl ir bijis kāds detektīvfilmai līdzīgs sižets, kad kāds detektīvs ārstējās sanatorijā no nervu pārslodzes. Viņš dzirdēja, ka kaimiņu pludmalē esot bijusi slepkavība. Viņš lasīja avīzes, sekoja līdzi visiem jaunumiem par izmeklēšanu, līdz nonāca pie secinājuma, ka slepkavību ir veicis viņš mēnessērdzības laikā.
Viņu attaisnoja- Somnambulistiem nav lielu sodu, jo uzskata, ka cilvēks to neveic ļaunprātīgi, tā ir slimības vaina, tādēļ viņus neapcietina, bet ārstē.
Pie tam, kad mēnessērdzīgie uzzina par šādām izdarībām guļot- viņus pārņem šoka stāvoklis.
Daudzi psihiatri to neuzskata par slimību. To ierosina stress, neapzināts nervu saspringums, emocionālas problēmas- un tad cilvēks neguļ, bet dara baisas lietas. Atliek dzert zāles, un tad tas pazūd bez pēdām.
Zinātnieki mēģina noteikt, cik daudz ir šādu bīstamo lunātiķu. Toronto universitātē veica eksperimentu. Viņi savāca aptuveni 50 mēnessērdzīgo un izrādījās, ka 26 no tiem veica guļot darbības, ko varētu saukt par agresīvām. Tikai trīs no tiem bija sievietes. Izrādījās, ka šie agresīvie mēnessērdzīgie salīdzinoši vairāk par miermīlīgajiem lieto kafiju, tabletes.
Taču uzzinot par šo slimību ar vien vairāk cietumnieku savos noziegumos vaino mēnessērdzību.
Lai nu kā Cēzaram Ugungrēkā slimība nav izdomāta ,un iesaku mazāk uztraukties un nedzert kafiju! :))
paldies par uzmanību!
