Nezinu kā par visiem šitiem samākslotajiem tekstiem par sarkanajām mērijām vai kautko tamlīdzīgu,bet man bez nekadas LSD or smthlikethat, ir bijusi viena reāla ģēla. kad biju mazaaks (10gadi) vienu nakti, pie gultas staveeja kads dzivnieks,, zinaju, ka mums kaķu vai kautkā tamlīdziga nav majā. Cik atceros, tad nevarēju īpaši saskatīt, kas tas tāds bij... pats biju takā transā, jo biju puspiecēlies gultā un nevarēju, vai negribēju kustēties. Cik atceros tad varētu būt ka kadas 2h+ vienkarši uz viņa siluetu skatījos, nevarēju arī pakustēties, kamēr vienkārši atslēdzos... Ja to tā var nosaukt "dzīvnieks" bij melns, bez īpašām kontūrām, (kautkas cilvēkveidīgs, tikai daudz mazāks) bet pēc tās nakts, ļoti ilgu laiku (līdz kadiem 15 gadiem) gulēju gultā ar segu pār galvu. Nezinu tieši kāpēc, bet varbūt dēļ tā lai neieraudzītu atkal kautko tādu. Es to, noteikti, nesajaucu ar kādu priekšmetu mājā vai kaut ko tādu, jo nekas tāds pie manas gultas, kaut līdzīgs, nevarēja atrasties... protams nakamajā rītā un citos vakaros tur tāda nekā nebij. Pēc tā guļot es parasti gulēju "zem segas". Tas bij tā kā automātiski... Ļoti retas reizes tos gadus, cik atceros, gulēju tā, ka varu redzēt kas notiek apkārt istabā. Protams, tagad vairs tā neguļu, bet vienalga atceros to nakti.
Jau iepriekš atvainojos par rakstības kļūdām, jo īpaši neiedziļinājos tajās :)
