Vendigo apraksts gandrīz vienmēr ir tāds pats: neticami tievs, pat izdēdējis, spīdošas acis, gari dzeltenīgi ilkņi, ļoti gara mēle; tas ir vairāk kā 15 pēdas (!!! tie ir 4,5 m) garš un dzelteni pelēcīgu ādu. Stāsta, ka šim garam (šajā avotā vendigo un vindigo ir viens un tas pats) piemīt milzīga kāre pēc cilvēka gaļas, un tas izraisa vairākas cilvēku pazušanas mežos. „Tie ir simtiem gadu veci. Katrs no tiem kādreiz ir bijis cilvēks. Dažkārt indiānis, citreiz pārceļotājs, kalnracis vai mednieks.”
Witiko, Weedigo, Weeghtako, Weeghteko, Weendigo, Wee-Tee-Go, Weetigo, Wehndigo, Wehtigo, Wendago, Wenigo, Wentigo, Wentiko, Wetigo, Whit-Te-Co, Whittico, Wiendigo, Wihtigo, Wiitiko, Windago, Windiga (iespējams sieviešu dzimuma versija), Windagoe, Windagoo, Windego, Wi’ndigo, Windikouk, Wintego, Wintigo, Wi’ntsigo, Wintsigo, Wi’tigo, Wittako, Wittikka, and Wihtikow (redzat līdzības?). Amerikas pamatiedzīvotāju cilšu dotie vārdi: Atcen, Atschen, Cheno, Djenu, Ithaqua, Kokodje, Kokotsche, Outiko, and Vindiko.
Inuitu indiāņi vendigo dēvē dažādos vārdos, ieskaitot vitigo (witigo), vikio (wikio) un vī-tī-go (wee-tee-go), tomēr katru no šiem vārdiem pavirši var tulkot kā „ļaunais gars, kas aprij cilvēci.” Amerikas pamatiedzīvotāju versijas par šiem neradījumiem norāda, ka vendigo kādreiz ir bijuši cilvēki, tomēr pārvērtušies par neradījumiem caur melnās maģijas lietošanu.