Zinātnieki pronozē, ka tuvākajā nākotnē, pēc gadiem simts piecdesmit cilvēks kļūs pilnīgi plikpaurains. Tiek uzskatīts, ka mati ir kaut kāds atavisms, bez kuriem homo sapiens varētu viegli iztikt: problēmu mazāk - ne blaugznu, ne priekšlaicīga sirmuma. Bet, neskatoties uz visiem formālajiem argumentiem, palikt bez matiem kaut kā nepavisam negribas.
Skaistums ir relatīvs jēdziens. Antīkās dievietes mūsdienu modes dāmām liekas īstas resnītes. Jā, un bizes līdz viduklim tagad grūti kādai ieraudzīt: pirmkārt, ekologīskie apstākļi reti kuram ļauj ataudzēt tādu bagātību, bet, otrkārt, tas ir vienkārši neērti, jo spraigais dzīves ritms neparedz mediatīvu bižu pīšanu.
Un tomēr - viena lieta ir akurāts matu griezums, bet pavisam cita - gluda, kā biljarda bumba, galva. Iedomājaties sevi pavisam bez matiem: rodas kaut kāda ievainojamības, neaizsargātības sajūta.. Un tas nav vienkārši tāpat.
Enerģijas vairotāji
Praktiski visās tautās no seniem laikiem un līdz mūsdienām mati uzskatīti par dzīves spēku un enerģijas akumulatoru. Bērniem, lai tie izaugtu veseli un vispār izdzīvotu, līdz noteiktam vecumam bija aizliegts griezt matus, bet dažās tautās - pat ķemmēt. Franku karaļi nekad negrieza matus: viņiem tas nozīmēja to pašu, ko atteikties no troņa. Vācu ciltīs vācu karavīri neapgrieza matus un bārdu līdz laikam, kamēr nenogalināja pirmo ienaidnieku. Bieži matu griešanai piemita rituāls raksturs un tā tika veikta tikai tad, kad cilvēks ieguva jaunu statusu: atvadījās no pusaudža vai bērna gadiem, kļuva par kareivi vai mūku. Tomēr pilnībā nevienam matus negrieza, ja nu tikai vienīgi Senās Ēģiptes vergiem.
Vecajā Derībā ir leģenda par spēcīgo Samsonu, kura spēks slēpās matos. Viņa iemīļotā spēkavīram slepeni nogrieza matus, pēc kā pretinieki to viegli pieveica, iekala ķēdēs un padarīja par vergu. Tomēr, kad Samsona mati atauga, pie viņa atgriezās arī spēks. Tas vienkārši tika galā ar ķēdēm un nojauca namu, zem kura velvēm dzīroja viņa ienaidnieki.
Pārticības sargātāji
Daudzām tautām gari mati identificējas ne tikai ar spēku un veselību, bet arī ar pārticību un auglību. Kāds no slāvu pagānu senajiem dieviem tā arī saucās - Veles (Vlas, Mats): Zemes dievs, dzīvnieku un bagātības aizbildnis. Viņa kulta atbalsis pārdzīvoja pagānu laikus un saglabājās līdz pat XIX gadsimtam. Serbi ar monētu pieskārās matiem, nosakot: ''Lai tā augtu dīgsti un tāda būtu raža.'' Krievijā pirmo vistas izdēto olu ripināja pa vecākā bērna galvu, piesakot: ''Vistiņa, vistiņa, izdēj tikpat olu, cik bērnam matu.'' Jurģu dienā zemnieces raustīja cita citu aiz matiem un sacīja: ''Lai samniekam labība augtu tik pat bieza kā mati.''
Svešiniekiem neļāva pieskarties saviem matiem un vēl jo vairāk - tos apgriezt un ķemmēt. Kas zina, kas kaimiņiem prātā, - varbūt viņš apskauž vai kā sliktāk - vēl ļaunu, jo mati ir cilvēka miesa. Caur tiem var gan slimību uzsūtīt, gan pieburt, gan pasaules izdzīvot. Tāpēc pret nogrieztiem un izkritušiem matiem izturējās ļoti uzmanīgi. Tos sadedzināja, naktī kruscelēs ieraka zemē, lika zem akmens vai zem augļu koka. Matus nedrīkstēja izslaucīt no mājas: tā kopā ar tiem varēja izdzīt no mājas savu laimi un labklājību vai izsaukt stipras galvassāpes. Ja kāds saslima, viņa matus nesa pareģotājiem un dziedniekiem: cilvēki ticēja, ka ar īpašu uz matiem vērstu buramvārdu palīdzību iespējams atriezt veselību. Kad slimība nebija pārāk nopietna, ieteica, lai vīrs (sieva) vai māte (ja runa par bērnu) slimniekam nedaudz pielīdzina matu galus. Pēc tam nogrieztās šķipsnas sadedzināja: tāds rituāls padzīs slimību. Starp citu, šeit mēs sasakarāmies ar vēl vienu interesantu matu īpašību - spēju saglabāt īpašību.
Mainot frizūru, mainām dzīvi
Mūsdienu bioenerģētikas speciālisti piekrīt senčiem. Jā, dažas māņticības ir vienkārši māņticības, bet mati patiešām gan akumulē enerģiju, gan aizsargā no kaitīgām iedarbībām, kā arī tiem piemīt atmiņa. Katru reizi, dodoties uz frizētavu, ne tikai vienkārši sakārtojam matus - mēs mainām savu dzīvi. Kardināli vai nedaudz, uz labu vai otrādi - tas ir atkarīgs no daudz kā. Vispirmām kārtām svarīgi, kam uzticam savus matus. Ideāls variants - ''savs'' meistars, ar kuru saista draudzīgās attiecības, kas ir godprātīgs, pozitīvs un enerģisks cilvēks. Ja līdz šim laikam apmeklēti dažādi saloni, jaizvēlas friziers, kas izraisa simpātijas. Pirmais iespaids ir vispareizākais, protams, ne vienmēr, bet visbiežāk.
Ne mazāk svarīgi, kādā noskaņojumā matus iet griezt. Pieņemsim, par pārmaiņām liktenī pat nedomājam - vienkārši laiks savest kārtībā galvu. Ja vajag, tad vajag, un, neskatoties uz nogurumu un slikto garastāvokli, ejam uz frizētavu. Ar ko aizņemtas domas matu griešanas laikā? Ar problēmām? Pārdzīvojumiem? Tādā gadījumā nebrīnieties, ka drīzā nākotnē nepatikšanu kļūs vēl vairāk: mati sajutīs slikto noskaņojumu, nofiksēs drūmās domas - un visu iegaumēs. Tāpēc, kad dvēsele ir skumju pilna, pacentieties tās aizdzīt, domājiet tikai par tīkamo - kaut vai tikai matu griešanas procesa laikā. Tad gan garastāvoklis uzlabosies, gan problēmu kļūs mazāk.
Tiem, kuri vēlas, lai viss paliktu tā, kā ir, ar matiem nevajadzētu pārlieki daudz eksperimentēt. Labāk vienkārši uzturiet tās frizūras formu, kas jau ir nesusi veiksmi. Pierakstieties pie friziera uz dienu, kad Mēness aug, bet galvenais - matu griešanas laikā domājat visu labo, kas ir dzīvē, tad laime ne tikai paliks pie jums, bet arī vairosies.
Ja sapņojat par globālām pārmaiņām, sāciet ar matu sakārtojumu: nogrieziet tos savādākā fasonā, nokrāsojiet un drīzumā dzīve ieies jaunās sliedēs. Kad labāk doties pie friziera, to nosaka izvirzītais aktuālākais mērķis - kas svarīgāks tai brīdī atbrīvoties no pagātnes nastas vai pievilināt veiksmi, atrast jaunus draugus, mīlestību?
Matus griezt uz nullīti nepieciešams tikai gadījumā, ja esat pārdzīvojis lielu stresu un nskādi no notikušā nevarat atgūties. Parasti tādās sitācijās cilvēki izjūt, ka mati traucē un vēlme no tiem šķirites rodas pati no sevis. Tādā gadījumā matus nogriežot nebūs nožēlas.
