Nosaukums grūti tūlkojās, tāpēc, kā mācēju tā tulkoju. Labi, never mind, ķeramies vērsim pie ragiem. Pirmo stūrakmeni šai labošanas iestādei lika 1886.gada 4.novembrī, Klīvlendas arhitekts T.Levi. Cietuma ēka tika veidota, apvienojot trīs arhitektūras stilus, Viktoriāņu gotiskais, Ričardsonianas romāniskais un Karalienes Annes ( stila nosaukumus ļoti grūti latviskot, bet sanāca apmēram tā). Šāda tipa stilu apvienojumu arhitekts izvēlējās apzināti,cerot ka arhitektūrai pašai bija jāiedvesmo ieslodzītos novērsties no savas grēcīgās dzīves un izvēlēties caur grēku nožēlošanu pareizo ceļu. 1896.gada septembrī tika uzņemti pirmie 150 ieslodzītie. Kopumā līdz cietuma slēgšanas brīdi 1990.gada 31.decembrim labošanas iestāde uzņēma 155.000 ieslodzītos.
Šī ir viena no baisākajām vietām uz zemes. Cietuma sienās mīklainos apstākļos ir miruši daudzi cietumnieki un cietuma uzraugi. Daudzas nāves šeit ir bijušas vardarbīgas, kā arī daudzi ir izdarījuši pašnāvības. Stāsta, ka šeit viens kalpotājs nogalinājis savu sievu un viņas gars klejo pa cietuma telpām. Gadās ka sievas spoks noiet tik tuvu garām apmeklētājiem, ka viņi sajūt viņas smaržu aromātu. Lai varētu redzēt spoku parādīšanos atliek noiet uz „Alu.” Tā cietumā sauc vietu uz kuru tika vesti īpaši „nogrēkojušies” cietumnieki, tas kalpoja, kā karceris. Noejot lejā uz „Alu” cilvēki vienmēr jūtas apdraudēti un izjūt neizsakāmas bailes.
Ja kāds sadūšojas pats aizbraukt tur paciemoties, klāt pievienoju viņu mājas lapu. http://www.mrps.org/
