Bija parasts pirmdienas rīts, pēc vasaras brīvlaika. Es priecīga ar pēcvasaras dāvanu rokās, skolā priecīga skrēju, cerot satikt savu labāko draudzeni Megiju. Megija stāvēja pie ūdens bunduļa ar ne īpaši priecīgu sejas izteiksmi bet es biju pārāk priecīga lai uztrauktos par to. Es pieskrēju pie viņas un Megijas dāvana bija man aiz muguras. Es nepaspēju atvērt muti, kad Megija man pateica ka negrib ar mani vairs draudzēties. Es sāku raudāt un, no šoka un nometu dāvanu. Es jautāju KAPĒC? TU BIJI TĀ KAS APSOLĪJA NEPAMEST MANI! megija teica PA VASARU VISS MAINIJĀS! es megijai teicu TU APSOLĪJI... TU APSOLĪJI... TU APSOLĪJI! Es raudādama aizskrēju prom. Megija paņēma dāvanu un izmeta to miskastē. Es jutu ka manai dzīvei ir pienācis gals tāpēc es aizgāju uz ģērbtuvi aizslēdzu durvis un rakstīju atvadu vēstuli. Es rakstīju ka es mīlu visu savu ģimeni un Megijai es rakstīju TU APSOLĪJI... Es pakāros. Nākamajā dienā mani atrada dežurante viņa pazvanīja ātrajiem, policijai manai ģimenei un klases audzinātājai. Mana mamma ieraudzīusi mani gandrīz noğība. Viņa izlasīja zīmīti un saprata ka es pakāros dēļ Megijas. Viņa raudādama pazvanīja Megijas mammai un izstāstīja notikušo. Megijas mamma aizskrēja uz Megijas istabu un izstāstīja kas noticis. Megija pasmējās un jautāja VAI TAS IR JOKS? TU SMEJIES PAR NANI? Megijas mamma teica NĒ... Megija aizbrauca līdz notikuma vietai un ļoti nožēloja to ko izdarīja. Pagāja pāris dienas un Megiju tik ļoti mocīja sirdsapziņas pārmetumi ka viņa vair neizturēja un pakārās. ( Nākamā aina ko es redzeju bija mana ģimene bez vecākās meitas un Megijas ģimene bez vecākās meitas. Un tad bija balss TAGAD MEGUCĪTIS VAIRS NEJIET PĒC RINALDA, BET GAN MAMMA...)rinalds-megijas brālis.
Tev patiks šie raksti
Viņa to izmeta miskastē 
