Nolēmu jums visiem pastāstīt stāstu par lietu ko vakar piedzīvoju..
Es pildīju māsas mājas darbu, jo viņai to nepatīk pildīt, gribēju palīdzēt. Gatavojos jau iet gulēt, kā ierasts māsa devā uz vannas istabu. Tā nu es viņu gaidīju, klausījos radio. Tad es pēkšņi izdzirdēju balsi: Ej ārā. Es ļoti nobijos un palīdu zem segas. Māsa atnāca un es viņai visu pastāstīju. Nu protams viņa man nenoticēja. Mēs abas gājām gulēt un radio izslēdzās. Palīdu zem segas un māsa arī. Tad es iedomājos, ka tas varēja būt spoks, kas būs biedē, jo mēs laikus neejam gulēt..
Es mēģināju sevi mierināt, ka tur neviena nav.
Pēc kāda brīža, kad biju jau mierīga virtuvē sāka plīst trauki, tā kā kāds to visus plēstu. Es nodomāju, ka mamma ir augšā un devos skatīties, bet viņa gulēja. Es tad biju vienīgā nomodā un savā istabā ieraudzīju miglainu ēnu pie skapja. Es biju tik nobjusies, ka sāku raudāt un aizgāju gulēt. Migla bija zaļa.. Tagad bail iet gulēt..
