Apzinātā sapņošana nav nekas nedabisks un pārdabisks. Tā ir dabīga lieta. Es jau piecus gadus nodarbojos ar meditāciju, astrālo projekciju un apzināto sapņošanu. Tā ir kā jauna realitāte, kurā ir pilnīga prāta brīvība.
Kāda ir tehnika?
Nekāda. Es neizmantoju nekādu tehniku. Internetā ir pilns ar pamācībām - reality check, sapņu čeks, palekšanās un vēl zili brīnumi, lai sasniegtu tādu miega stāvokli. Bet tas nav obligāti - tas var notikt arī dabīgi. Vismaz man nevajadzēja nekādu tehniku. Piecu gadu laikā man tas ne reizi nav izdevies, protu tikai meditēt. Esmu izmēģinājusi astrālo projekciju, bet viss beidzās ar to, ka aizmiegu un pamostos no rīta, neatcerēdamās nevienu notikumu no prāta vētras naktī. Apzinātā sapņošana gan izklausījās vilinoša, bet arī to nepratu pat praktizējoties.
Ko tad es redzēju?
Es redzēju slepkavības. Redzēju kā divi vīrieši saspiež uz asfalta sievietes galvu un galva pārvēršās putrā, redzēju kā tiek vilkts asiņains palags pa asfaltu un redzēju kā velk sievietes galvu aiz matiem pa zemi. Es nobijos. Šie vīrieši saķēra mani aiz rokas. Tajā brīdī man sākās reality check, es jautāju ''esmu sapnī vai realitātē?'' šie vīrieši teica ka esmu realitātē un sāka smieties. Bet dīvainākais bija tas, ka visi šie tēli bija mana prāta radīti. Tad es attapos pie tuneļa. Līdzīgs tunelis kā pie Origo, kurš ved uz Vecrīgu ar garām kāpnēm uz leju. Tad es attapos un sapratu ka esmu savā sapnī un varu to kontrolēt. Es sapratu, ka esmu sava sapņa Dievs. Es piepildīju savu kvēlāko sapni tajā mirklī. Es palecos un pagrūdos uz priekšu un...lidoju. Ej tu nost, cik reāli forša sajūta bija. Protams, kontrolēt lidojumu man vēl jāmācās, jo es nokritu. Un pats interesantākais ir tas, ka es nejutu pat sāpes. Apakšā bija asfalts, bet es piezemējos kā savā dīvānā pēc kārtīgas ballītes Vecrīgā. 
Es sapratu, ka man ir neierobežota brīvība, es varu darīt visu ko vien vēlos, iet kur gribu, zagt, sist, teikt ko vien gribu. Principā biju Dievs. Pēdējais ko es atceros, ka es gribēju izsaukt pūķi. Es tā arī izdarīju. Tajā brīdī man virs galvas aizlidoja milzīgs pūķis.
Es droši varu sacīt skeptiķiem, ka ar manu niku un pagājušās nakts notikumiem nav pilnīgi nekāda sakara. Aizgāju gulēt pilnīgā skaidrā un nogurusi no koncerta kurā sēdēju četras stundas.
Bet tā varu sacīt, ka eksistē tomēr kaut kas augstāks, kaut kas foršāks nekā pelēkā realitāte.
Tāpēc pilnīgi ticu tavam rakstam un liels pluss no manīm.
