Es vēlos uzsvērt, ka astrālā projekcija ir pieredze, bet tajā pašā laikā tā ir prāta stadija. Tā ir prāta stadija, kad tu saproti, ka esi ārpus ķermeņa un tu patiešām jūti, ka esi ārpus ķermeņa un spēj kontrolēt sevi ārpus tā. (Tas lai jūs zinātu, ja nu kāds nav informēts)
Mana pieredze ar Astrālo Pasauli74
Ļoti daudz par šo tēmu biju izlasījusi internetā un daudzās valodās, jo latviešu saitos, bieži vien, nav atrodama visa informācija. Salasījos citu cilvēku pieredzes, kuras vairāk bija pozitīvas, nekā negatīvas un radās liela interese, un vēlme pašai ko tādu pamēģināt.
Vēlāk, kad jau biju praktiski apošņājusi visu internetu un noskatījusies vienu filmu, par šo tēmu, domāju sākt praktizēties.
Lai būtu interesantāk , ievilku tajā visā savu draudzeni (kaut kur bijau lasījusi, ka ir iespēja satikties ceļotājiem, ja tie tiek vienā līmenī(neskaidrošu kas par līmeņiem utt, ja gribat zināt, komentos jautājiet). Apgaismoju draudzeni par visu, ko viņai vajadzētu zināt un abas sākām.
Kad vecāki bija aizgājuši un mēs palikām vienas, apgūlāmies katra savā gultā.
Zināju, ka lai izietu, vajag censties nedomāt un pilnībā relaksēties, iemidzinot ķermeni, bet prātu atstāt nomodā, takā izvēlējos dienu, kad biju mierīga un nedaudz nogurusi.
Pirmais mēģinājums- Gulēju bez kustībām un centos pārstāt domāt. Skatījos tumsā, kura rodas aizverot plakstiņus un vēroju punktus, kas mainīja formu un krāsas. Jo vairāk es gulēju un, jo vairāk es biju relaksēta, parādījās foršas sajūtas. Sākumā ķermenis kļuva aizvien vieglāks un punktiņi sāka kļūt lielāki, un viedoja visvisādas formas. Bija interesanti uz tiem skatīties. Pēc kādām 15 minūtēm ķermeni es jau jutu pavisam knapi.
Tā nu es gulēju, gulēju, bet nekas interesantāks nenotika.
(Ziniet, ir tāda tehnika, kad jau esi pārliecināts, kad jau ir nepārprotamas sajūtas, lielas vibrācijas, dzirdams spēcīgs vēš, itkā nākot no tevis, vai arī tu sāc just astrālo ķērmeni un esi spējīgs to viegli kustināt, tad jāripo ar astrālo ķermeni ārā no fiziskā(tas ir viens no daudziem veidiem))
Tad, lūk. Šo veidu bija izvēlējusies mana draudzene..bet diemžēl viņa, laikam, ne līdz galam saprata manu teikto un izstraucēja mani, noceveļoties uz grīdas
Manuprāt, es to atcerēšos mūžīgi, jo toreiz mēs par viņās feilu nežēlīgi smējāmies. Tāds vēl BUMS bija, kad viņā noripoja no gultas un nokrita, domājot, ka jau ir atdalījusies no ķermeņa.
Kad abas beidzām smieties, mēs izrunājām mūsu sajūtas un kļūdas. Mana kļūda bija tajā, ka gaidot kaut ko, es biju nedaudz saspringusi un domas arī klaiņoja. Draudzenes problēma bija tajā, ka viņa ir blondīne un pie sīkākās sajūtas, vēlās ārā, kā arī daudz domāja un arī bija iespringusi, pati to nemanot.
Visu pārrunājām un sarunājām katra savā mājā, naktī iet AP.
Otrais mēģinājums- Ap kādiem 1:30, kad visi jau gulēja, iekārtojos gultā un guļot uz muguras( tas ir pats ekfektīvākais veids), sāku relaksēties.
Biju visai nogurusi, tādēl galvenais bija neaizmigt.
Šoreiz, jau pēc kādām minūtēm 10, ķermenis kļuva pavisam viegs un parādījās patīkamas tirpas. Es jutos ļoti atbrīvota un labi. Punktiņi sāka kļūt pat vēl krāsaināki un lielāki, nekā tad. Tie jau vairs nebija punktiņi, bet nezinu..kaut kas cits. Ik pa laikam, manā tumsā uzzibsīja gaisma. Tā ātri, bet pamanāmi.
Vēl pēc neilga laika tirpas pārvērtās par nelielām vibrācijām un es sāku spēcīgi just kā sitās mana sirds un pukst pulss. Tad es izdomāju sākt vienu no tehnikām. Es izvēlējos tehniku- astrālā ķermeņā kustināšanu, jo daudzi saka, ka tā ir pati efektīvākā.
Sāku minimāli celt astrālo roku. Jautāsiet kā es zinu, ka tā ir astrālā? Atšķirība ir. Vienkārši es zināju, ka es to nekustinu ar fizisko spēku, bet ar domu. Roka bija neticami viegla un tā bija patīkamā vēsumā.
Sāku to kustināt aizvien tālāk, virpināju pirkstus un ar laiku tas sāka kļūt pavisam viegli. Ķermenis jau vibrēja pavisam spēcīgi un bija dzirdama patīkama skaņā, itkā pūstu viegls vējš.(tas nebija arā,to ir jāizjūt lai saprastu.)Pēkšņi ap ķermeni parādījās vēsums un vēlāk tas vēsums bija arī takā man iekšā. Itkā es ar to saplūstu. (es biju zem segas un tur bija visai karsti, pirms šīs sajūtas.)
Roku bija pavisam viegli kustināt un es ķēros, jau pie pārējām ķermeņa daļām. Tas bija pavisam viegli.
Es sāku celties augšā!
Pacelšanās nebija no tām patīkamākajām. Astrālājs ķērmenis no fiziskā atlipa. Lēnām un nedaudz sāpīgi, tas sāka atvienoties no fiziskā. Sajūtas nebija patīkamas. Ļoti nepatīkamas.
Nezināmais mēdz cilvēkus biedēt..un toreiz es pārbijos. Es to biju gaidījusi, bet nebiju līdz galam tam gatava. Šoreiz es nofeiloju un dēļ savām bailēm, es visu izjaucu. Mani ātri ierāva atpakaļ fiziskajā un viss process beidzās. Izstaipīju locītavas un man sāpēja galva. Nosolījos sev nākošo reizi nebaidīties un gāju gulēt, bet........
Pamodos no sajūtas, ka ķermenis atdalās. Process vēl joprojām bija nepatīkams, bet es tam nepretojos.
Kad atdalījos, es jutos šausmīgi dīvaini.
Biju nokļuvusi istabas vidū un redzēju kā es guļu. Neaprakstāmi dīvaina sajūta, bet bailes nebija. Es biju ļoti mierīga, bija tāds klusums, kādu fiziskajā pasaulē nekad nedzirdēsi. Visas kustības es veicu ar domu palīdzību. Vēlējos pieskarties lietām, bet es to nevarēju. Roka ieslīdēja tajās un varēja just spēcīgu, bet patīkamu vēsumu. Es biju nedaudz virs grīdas.
Atcerējos, ka ir iespēja ceļot, bet padomāju, ka labāk pirmajā reizē nevajadzētu. Bļin, sajūtas vienkārši NEVAR aprakstīt. Tik šausmīgi VIEGLI, nekādu raižu. Pat doma, ka es varētu neatgriezties, mani tik šausmīgi nebiedēja, kā vajadzētu, bet tomēr mazliet nobiedēja un dēļ mazām bailēm, es atgriezos atpakaļ.
Atgriešanās atpakaļ bija kā spēcīgs grūdiens. Tas arī nebija visai patīkami, bet nekas traks.
Kad atgirezos ķermenī biju noburta ar AP pavadītajām sajūtām. Kādu laiku vienkārši gulēju nekustīgi un domāju.
Ķermenis nedaudz drebēja, kad es atsāku kustēties, jo atgriešanās bija pārāk strauja.
Klusu sameklēju pildspalvu un lapu, kur visu pierakstīt un aizgāju uz virtuvi aprakstīt sajūtas. (Tā vajag, jo notiekošais var aizmirsties. Es jau biju kaut ko aizmirsusi, pa īsu laiciņu, kamēr gulēju un domāju, tikai nezinu ko. Ir vnk. tāda sajūta.)
Tas bija īss, tomēr vislabākais ceļojums manā mūžā!!!
Lūk arī mana pieredze. Draudzenei to izstāstiju un viņa kļuva bija tik satraukta, ka gribēja jau uz vietas iet ap.:D Viņai naktī, diemžēl, nekas neiznāca, jo viņa aizmiga.
Ceru, ka izdosies atkal iziet. Pēc tās nakts vairāk nesanāk. Aizmiegu, jo pēdējā laikā daudz piedzīvojumu un visur jāiet...vasara taču.
Paldies, ka izlasīji. Ja ir kādi jautājumi par AP vai vēl gribat zināt sīkumaināk, jautājiet!!! (Un tas IR bīstami, ja tas, ko es izlasīju krievu valodas saitā, ir patiesība.)
Un atvainojos par rakstības kļūdām.