Leģenda par melno Volgu21

Eksistē vairākas teorijas, kuras paskaidroja kādēļ tieši mašīna zaga cilvēkus. Daudzi stāstīja, ka nozagtos bērnus veda uz iestādi, kur no bērniem tika izpumpētas visas asinis, lai vēlāk tās pārdotu melnajā tirgū arābiem, cilvēkiem no rietumiem un PSRS elitei. Tas tika darīts tādēļ, ka jaunu cilvēku asinis it kā spēj izārstēt cilvēkus no leikēmijas. Citas versijas ietvēra sevī domu, ka cilvēkus zaga dēļ to orgāniem.

Tomēr, tā nebija vienkārši pasaka kuru stāstīja bērniem, lai tie baidās no svešiniekiem. Izrādās, ka šim stāstam bija arī īsti pirmsākumi, kuri, laikam ejot, nedaudz mainījās attiecībā no laikiem. Es centīšos pastāstīt par 3 galvenajiem stāstiem attiecībā uz šo leģendu.

Pirmsākumi šim stāstam ir atrodami tālajā 1953. gadā. Tobrīd pa Maskavas pilsētu bija izplatījušās dažas baumas par cilvēku vārdā Berijs. Tika stāstīts, ka Lavrentijs Berijs braukāja pa pilsētu melnajā mašīnā, meklējot jaunas sievietes. Atrodot tādu sievieti, viņš centās ievilināt to mašīnā un izvarot. 1953. gadā Berijs tika arestēts, tomēr stāsti tik un tā turpinājās. Aresta laikā, Berija apsargs, pulkvedis Sarkisovs, apliecināja, ka šīm baumām bija reāls pamatojums. Berijs tiešām iepazinās ar sievietēm brīžos, kad braukāja ar mašīnu. Lavrentijs Berijs noteica to, kura sieviete viņam patika vairāk un deva norādījumus Sarkisovam dibināt ar šīm sievietēm kontaktu. Vēlāk arī pats Berijs apliecināja šo stāstu (Tomēr tiek pieļauta iespēja, ka viņš to pateica tikai dēļ tā, ka viņu spīdzināja, kā rezultātā viss tas nav patiesība). Beigu beigās tiesa viņu atzina par vainīgu un piesprieda viņam nāvessodu, kas tikai stiprāk izplatīja leģendu par melno volgu. Daži cilvēki tā baidījās no Berija, ka vainoja viņu katru reizi, kad kāda sieviete aizturējās vai nepārnāca no darba laicīgi. Gadiem ejot, stāsts tika papildināts ar to, ka gadījumos, ja sieviete atteica Berijam, tad tai dāvināja puķes “apbedīšanai” vai arī arestēja. Šis stāsts turpinājās līdz pat 1960. gadu vidum.

Ar laiku stāsts daļēji aizmirsās, jo šī tēma vairs nebija tik aktuāla, tādēļ 1970-1980. gados sāka izplatīties citādāka melnās volgas leģenda. Tagad sāka stāstīt, ka melnā volga braukā pa ielām (parasti ar uzrakstu SSD, jeb Smertj Sovetskim Detjam (Nāvi padomju bērniem)) un zog bērnus. Tagad leģenda bija pāraugusi no stāsta pieaugušajiem uz stāstu bērniem, pārsvarā to stāstīja tieši bērni. Šajā versijā netiek stāstīts par to, kas tieši sēž mašīnā, kā arī precīzi nav zināms kas notiek ar bērniem. Dažos stāstos tika minēts, ka vadītāja nav un mašīna pati ir dzīva. Tas nozīmē, ka tā pati zaga un galināja bērnus. Par spīti visam, nekur netiek minēts kas tieši notika ar bērniem, kas liek uzskatīt, ka leģenda parādījās no bailēm par tādām organizācijām kā KGB, kuri varēja paņemt cilvēku melnajā mašīnā un neviens vairs par to cilvēku nekad nebūtu dzirdējis, kā arī nezinātu par to, kur tieši tika izvests cilvēks un kas precīzi ar viņu notika.

Attiecībā uz šo versiju ir pat pieejams neliels stāsts, kuru ir stāstījusi kāda sieviete. Viņa stāstīja, ka bieži no saviem vecākiem ir dzirdējusi stāstu par melno mašīnu un nekad nevarēja saprast, kā gan viņa van vienkārši pazust. Uz kaut kurieni taču viņu ir jāaizved? Tomēr vecāki visu laiku atbildēja :”Nē, tevis vienkārši vairs nebūs.”  Šī sieviete arī izstāstīja atgadījumu, kurā viņa 5 gadu vecumā ir atradusi kādā grāmatā Ļeņina bildi, kurai ir piezīmējusi dažas detaļas. Vecāki, to pamanot, ātri izrāva no grāmatas lapu un sadedzināja to, pēc kā pelnus savāca. Meitenei tobrīd bija 5 gadi un viņa nesaprašanā pajautāja :”Kas tur tāds?”, uz ko vecāki viņai atbildēja :”Tu to pagaidām nesaproti … Ja kāds par šo uzzinās, tad pēc tevis un mums atbrauks melna mašīna un mēs pazudīsim. Tā bija agrāk un notiks arī tagad.” Arī toreiz meitenīte nevarēja saprast, kā gan cilvēki var vienkārši pazust. Uz to tēvs viņai atbildēja :”Varbūt viņus kaut kur arī aizved, tomēr atrast viņus pēc tam nav iespējams, neviens vēl nav atgriezies”.

Balstoties uz šo stāstu un daudziem līdzīgajiem, tiek uzskatīts, ka šī melnās volgas versija bija parādījusies dēļ bailēm no represijas un valdības kā tādas. Cilvēki nevarēja atklāti teikt nosaukumus un pieminēt tos cilvēkus, kas to dara. Viņi arī nevarēja atklāti stāstīt to bērniem, jo bērni varēja kaut ko netīšām izpļāpāt. Tādā veidā šis stāsts ļāva cilvēkiem droši stāstīt par neseniem šausminošajiem notikumiem un tajā pašā laikā tieši nepieminēt dažādus varas un likumu pārstāvjus. Šāda veida melnās volgas stāsts bija ļoti populārs. Balstoties uz veiktajām aptaujām, 22% cilvēku (no tiem, kas dzīvoja PSRS) ir dzirdējuši šos stāstus.

Eksistē arī trešais stāsts, kurš parādījās 1950-1960. gados Igaunijā. Vēlāk šis stāsts pārceļoja uz dažām citām valstīm. Tieši šajā versijā par vadītājiem tiek minēti priesteri, ebreji, citu valstu pārstāvji u.t.t. Tieši šajā stāstā tiek minēts, ka vadītāji zog bērnu orgānus un asinis, kurus vēlāk ievieto speciālos konteineros. Vienā no tādiem stāstiem tiek minēts priesteris, kurš piebrauca ar melnu mašīnu, no kuras izkāpa mūķene pajautāt kaut ko puikam. Nākamajā brīdī puika tika ievilkts mašīnā un pazuda uz divām dienām. Vēlāk puiku atrada mirušu. Citos gadījumos tiek minēts, ka uzdarbojas ķirurgs un viņa banda, vai arī vienkārši svešinieki, kuri piedāvā bērniem konfektes. Tomēr šajā versijā ļoti reti tika minēta kāda tieši tā ir mašīna, vienkārši tiek minēts, ka tā ir melna.

Tiek uzskatīts, ka šis stāsts ir radies no bailēm attiecībā uz orgānu zagšanu. Līdzīgi stāsti ir sastopami arī daudzās citās valstīs līdz pat mūsdienām. Stāsts par ebrejiem un citu valstu pārstāvjiem tāpat tiek izskaidrots ar to, ka vieglāk ir novelt vainu uz citu rasu un valstu pārstāvjiem, nevis uz savējiem cilvēkiem. Šāda veida stāsts ir mazāk populārs par iepriekšējo. Pēc aptaujas datiem to atceras tikai 1,5% no cilvēkiem.

Paldies par šī raksta izlasīšanu! Būšu godīgs, pats esmu par jaunu, lai zinātu šo stāstu, tomēr biju pajautājis vairākiem cilvēkiem, kuri dzīvoja PSRS laikos. Izrādās, ka neviens no viņiem nav dzirdējis stāstu par melno volgu. Varbūt kāds no spokos esošiem tomēr tādu ir dzirdējis un vēlētos padalīties ar detaļām par šo stāstu komentāros? Būšu pateicīgs.