Kristietība apzog citu reliģiju jeb mitraisms vēsturē (I daļ117

Pašos kristietības pirmsākumos tai Romas teritorijā nākas izturēt grūtu sacensību ar mitraismu, jo abām reliģijām bija daudz „kopīga”. Pagrieziena punkts bija tieši 310.g., kad imperators Konstantīns devās kaujā, kas solījās būt smaga. Viņš esot redzējis debesīs vīziju ar liesmojošu krustu un balsi,kas aicinājusi to uzkrāsot uz kareivju vairogiem – tad Dievs palīdzēs uzvarēt. Lai gan tas tikpat labi varēja būt arī Mitras krusts, Konstantīns pieņēma,ka tas ir kristiešu dievs. Pārliecinošās uzvaras iedvesmots Konstantīns izlēma pievērsties kristietībai. Vēl 5.gadsimtā Mitras kults bija atrodams Alpu ielejās, Vogēzos un šur tur arī Romā. Mitraisms plašos apgabalos izdzisa, bet kristietība paņēma no tā visu,kas iepatikās. Lai gan mēļo,ka šur tur vēl esot vietas,kur Mitra joprojām tiek godāts. Starp citu - mitraisma sekotāji svin arī vasaras saulgriežus, gluži kā mēs Jāņus. Un pin no ziediem un salmiem nevis vainagus,bet gan krustus.

NEWSFLASH!

Evaņģēlisti un senie svētie raksti neko nekad nav minējuši par Jēzus dzimšanas gadu, mēnesi un dienu.
Mūsu ēras laika skaitīšana, sākot ar 753.—754. gadu kopš Romas dibināšanas, kas kļuva par jaunās ēras 1. gadu, noteikta tikai 6. gs. pirmajā pusē Justiniāna valdīšanas laikā, pateicoties skitu mūka Dionīsija Mazā pūliņiem, kurš pamatojās uz Lūkas evaņģēlijā smeltiem absolūti sadomātiem aprēķiniem. Ja turpretī par pamatu ņemam Mateja vēstījumu, kas Jēzus piedzimšanu attiecina uz «karaļa Hēroda laiku» , mums jaunās ēras sākums jāatvirza par vismaz pieciem vai sešiem gadiem atpakaļ, jo Hērods Lielais miris 4. gadā pirms mūsu ēras, tas ir vienīgais patiešām drošais, zināmais datums. Nav vērts mēģināt izkļūt no šī abstraktā haosa, jo tā taču ir ticības,  nevis vēsturiskas hronoloģijas joma. Tātad drukāja tik iekšā un pieņēma par patiesību.
Precīzs dzimšanas mēnesis un diena daudz neuztrauca evaņģēlistus, jo senajai liturģijai būtisks bija nevis mesijas dzimšanas, bet gan nāves un augšāmcelšanās datums. Jo ,izrādās, bezvainīgā ieņemšana nelikās tik interesanta kā episka nāve ar izrāpšanos no kapa. Atzīmēšu,ka šeit izvairos no savas personiskās attieksmes pret reliģiju kā tādu - tikai veicu faktu un pieņēmumu analīzi.

Pirmie baznīcas tēvi pat nesniedz precīzas ziņas par šiem datumiem.
25. decembra izvēle notika Konstantīna laikā un ir cieši saistīta ar seno saules pielūgsmes ieražu. Kāpēc? Jo,kā izrādās, saulainais Mitra kā reiz ir dzimis tieši 25.decembrī!
Kopš seniem laikiem šo dienu, kuru romiešu kalendārs saistīja ar ziemas saulgriežiem, Austrumos un Vidusjūras pasaulē svinēja kā saules ikgadēju «atdzimšanu»; saule bija viena no izplatītākajām dievībām, tā identificēta arī ar Mitru. Uzvarējušajai baznīcai nebija grūti šos ārkārtīgi populāros svētkus piesaistīt pie sava kulta, jo šie jau bija iztēlojuši Jēzu par īsteno un vienīgo «pestīšanas sauli».
Cita, ne mazāk sena tradīcija pieprasīja, lai saules — dieva «atklāsmes» jeb epifānijas diena būtu 6. janvāris; šis datums kā Jēzus dzimšanas diena saglabājies vairākās kristiešu baznīcās un ir par pamatu plašām debatēm.

Tas, ka mūsdienu ziemsvētku pamatā ir saules kults, nav apstrīdams. Taču jau agri baznīcas kalendāru sastādītāji sāka meklēt šim faktam teoloģisko pamatojumu, balstoties uz bezgala sarežģītiem spriedumiem un secinājumiem.
 Vārdu sakot, sasēda bariņš mūku un izlēma,ka ērtāk taču ir paņemt visu jau gatavu un drusku pielāgot pa savam,nekā plēst pakaļas par absolūti nepierādāmām lietām.

Ja ir interese – būs turpinājums,kurā plašāka informācija par mitraisma piekoptajām buļļu slepkavošanas tradīcijām un sīkāku šī senā kulta aprakstu.