Rīts labs, dārgie spoki.
Mazliet parunāsim par nāvi, par to, kas notiek pēc tās un kas varētu notikt. Paskatīsimies uz nāves perspektīvu, ja tā to var nosaukt, no mazliet cita skatu punkta.
Lai labi lasās un lai jauka diena!
Rīts labs, dārgie spoki.
Mazliet parunāsim par nāvi, par to, kas notiek pēc tās un kas varētu notikt. Paskatīsimies uz nāves perspektīvu, ja tā to var nosaukt, no mazliet cita skatu punkta.
Lai labi lasās un lai jauka diena!
Kas notiek pēc nāves?
Šajā jautājumā pasaule dalās trīs daļās - tie, kuri uzskata, ka līdz ar nāvi beidzas arī cilvēka dzīves gājums, tie, kuri uzskata, ka nāve ir jauns sākums un tie, kuri nezin kurā pusē nostāties vai izvēlas nostāties uz abām. Personīgi es sevi pieskaitu pie otrās kategorijas, jo uzskatu, ka nāve nav beigas.
Bet nu, vairāk par tēmu... Mēs visi zinām, kas notiek cilvēkam nomirstot, pareizi? Kā apstājas sirds, asinis pārstāj savu ritmisko kustību pa cilvēka ķermeni, smadzenēm vairāk nepiekļūst, līdz ar to apstājas arī neironu funkcionalitāte, smadzenes iet bojā, cilvēka ķermenis sastingst un kļūst auksts un sākas sadalīšanās procesi, un...viss... Cilvēka vairs nav... To zin visi, līdz "cilvēka vairs nav", kad apstājas pirmajā kategorijā esošie. Otrā kategorija tikai sāk iesildīties...
Tūkstošiem gadu cilvēki ir domājuši, kas notiek ar cilvēku pēc nāves - Ēģiptieši ticēja, ka cilvēka dvēsele dodas pie dieva Anubisa izturēt tiesu, kur Anubiss tālāķ lēma - doties pie Ozīrisa vai arī apēst cilvēka sirdi un nosūtīt uz pazemi, pēc monoteisma dibināšanas - kristieši no visām varēm ticēja, ka cilvēka dvēsele pēc nāves dodas uz šķīstītavu, kur tālāk tās ceļš ved vai nu uz paradīzi, vai elli... Un tā šis jautājums ir bijis neatbildēts līdz pat šai dienai.
Bez Dieviem...
Tomēr, cilvēki, kuriem ir bijis pietiekami veselā saprāta, lai noliegtu visādus dievus un pasakainos ceļojumus uz augšu vai apakšu, bet vairāk pievērsties novērojumiem, eksperimentiem - zinātnei, vienu vārdu sakot, ir sākuši domāt, par enerģijām un Visumu.
Ko Jūs teiktu par tādu konceptu - cilvēks pēc nāves, pametot savu fizisko ķermeni, dodas bezgalīgā lidojumā Visuma dzīlēs jau kā enerģija, spēdams šķērsot laiku un telpu, nokļūt jaunās pasaulēs, dimensijās un citās laika zonās...
Murgs? Tad vajadzētu mazliet smalkāt šo konceptu izklāstīt, ne? Lasam nedaudz zemāk...
Detaļu izsklāsts...
Tātad... Ko mēs zinām par enerģijām? Enerģijas ir daudz dažādu veidu - kinētiskā, potencialā, elektro, magnētiskā, ķīmiskā, termalā, elektromagnētiskā un daudzas citas. Enerģija pati par sevi nevar nekur uzrasties un arī tāpat nekur tā nevar pagaist. Tieši tā pat ir arī ar cilvēkiem un vispār visu dzīvo, kas ir uz šī planētas un Visumā - miljoniem, miljardiem un triljoniem enerģiju... Ja neticat tam - mūsu smadzenes darbojas uz elektriskajiem impulsiem. Un lūk, šī enerģijas padarīšana arī ir kalpojusi idejai, ka viss dzīvais - augi, dzīvnieki, mikrobi ir dzīva enerģija ievietota fizsikā veidolā ( jo reāli, enerģiju nevar pataustīt vai paņemt saujiņā un pakaisīt kā sāli kaut kur ). Pēc fiziskā ķermeņa bojāejas, "dzīvā enerģija" ( sauksim viņu tā, vai izvēlieties paši savu terminu, jo tāds vēl nav izdomāts ) atkal ir brīva un klīst pa izplatījumu meklējot jaunu veidu kā atdzimt ( šeit jau nāk klāt reinkarnācija, tikai mazliet sarežģītāk strukturēta )...
Ne tikai uz šīs Zemes, bet citās pasaulēs un pat citās dimensijās....
Pie kam, šī enerģija neatdzimst tikai uz Zemes un tai nav monotona veidola - var kļūt par suni, koku vai feju, nav nozīmes, tā ir visu aptveroša, jeb Visums kā tāds - tai nav laika un telpas robežu, tā var doties uz citām planētām, dimensijām, citiem Visumiem, kuros Troņu spēles notiek pa īstam un Harijs Poters lidinās virs Dzelzs troņa un Hobiti karo ar pūķiem, citām laika zonām utt. Pie viena, jau sen ir zināms fenomens, ka, ja cilvēkam uz rokas ir pulkstenis un viņš mirst, pulkstenis apstājas ( lielākoties tas var būt sasists, esošajam līķim lidojot pret zemi ), bet tāds fenomens pastāv un ir bijuši ziņojumi, ka apstājas arī pulksteņi mājās, kaut kas notiek ar apkārt esošo elektroniku utt. Tas varētu, atkārtoju, VARĒTU nozīmēt, ka nāves brīdī, ķermeni pamet elektro magnētiskais impulss, tā pati enerģija, kas tālāk lido prom...
Nobeigumā...
Tas viss jau izklausās baigi cool un tā, bet lieta tāda, ka neviens to īsti arī nepierādīs, jo cik zināms, neviens vēl nav atgriezies no tās pasaules, lai pavēstītu par tur esošajiem laika apstākļiem... Daudzi, domajams, ir redzējuši filmu "Interstellar"... Tad lūk, čota neviens vēl nav no citas dimensijas mums grāmatas pamētājis, bet filma ir uzņemta pēc aptuvenās, šī raksta domas.
Plus, jā, es kaut kam no ši ticu, jo ir visai garlaicīgi paļauties uz tikai biloģiskās mašīnas dogmu, bet nu raksts ir tapis kopīgai izvērtēšanai, nevis, lai saceltu kārtējo karu starp ticīgajiem un neticīgajiem, cik kurš ir pareizs utt...
Lai jauka diena, cerēsim, ka saulīte spīdēs tik pat forši arī turpmāk..
Nepiekrītu tavam pieņēmumam, ka dzīvības enerģija klejo pa visumu. Tā ir taisnība, ka cilvēkā ir enerģija un tā nevar tā vienkārši izgaist, bet ir zināms, kur tā paliek. Tā bagātina augsni ar visādu baktēriju un tārpiņu palīdzību.
Runājot par iespējamiem pēc nāves scenārijiem, jāpatur prātā, ka pat tad, ja eksistē tādas dvēseles, kas, kristietības kontekstā, kaut kur dodas, tad tām nav daudz kopīga ar to, ko uzskatām par sevi. Mūsu domas, atmiņas un emocijas ir neiroloģiski procesi, kas norit mūsu smadzenēs. Pēc nāves smadzenes sapūst. Tātad tiem, kuri iedomājas pēc nāves dzīvi, kā atkalsatikšanos paradīzē, kur ar tuviniekiem tiek pārrunātas aizvadītās dzīves un turpināti uz zemes iesāktie hobiji, būs jāpiedzīvo vilšanās. Pat tad, ja kaut kas kaut kur saglabājas, tad runa var būt tikai par kaut kādu metafizisku esenci bez personības.
Neatceros, kurš to teica, bet - Nāve ir iznākums, no kura neviens nevar izvairīties. Nedomāt par to nevar, bet pārāk ieciklēties uz nāvi arī nevajag.
No laika gala šis teorijas tiek stāstītas, lai cilvēkam nezustu dzīves jēga, lai nerastos liekas bailes un depresija. Bez ticības ir grūti dzīvot, neziņa un pasakas nomierina, ka viss ir iespējams.
protams ka neviens nav atgriezies, jo fiziski ja nekas nepaliek.. paliek iznformācija, bet kādā veidā to neviens nezina, un plika informācija pati par sevi neko nevar ietekmēt, kamēr tā netiek apstrādāta.. Tas ka informācija nepazūd, tas ir zinatniski pierādīts, pilnīgi jebkura informācija, (ar informāciju var saprat jepkuru leitu arī ātomu izkārtojumu dotā laika momentā).. vai tā informācija kautkur tiek izmantota tas ir lielais nezināmais var teikt ka zinātnes Svētais Grāls, jo ja izdotos atklāt kur tā informācija paliek, tad tiktu atrisinātas gandrīz visas zinātnes mīklās.. tā kā vienoozīmīgi nevar teikt ka pēc nāves viss izbeidzās, bet kas notiek to nevar pateikt.. vienīgi zināms ka nekāds elektromegnētiskais impulss - vismaz tādu ko varētu filsēt, netiek nekur izstarots.. smadzenes nomirst tāpat kā izslēdzot datoru - viss nekā vairs nav.. Bet atkārtošos, informācija nepazūd, tai kautkur jāpeliek....
Laiks apstājas,maņu nav ,domu nav-respektīvi melns punkts un viss!
"dzīvā enerģija" atkal ir brīva un klīst pa izplatījumu meklējot jaunu veidu kā atdzimt.. tai nav laika un telpas robežu, tā var doties uz citām planētām, dimensijām.
kādēļ visi tad tūlīt pat nepiedzimst par miljardieru, politiķu vai rokzvaigžņu bērniem, bet daudzi piedzimst nelabvēlīgās ģimenēs? brīvā griba taču, robežu nav!
Un vai šāda klīšana par izplatījumu gadījumā neatbilst aprakstam "pasakains ceļojums"?
es ticu ( es domāju, ka jebkuram cilvēkam, kuram ir laba izpratne par to, ko cilvēkam var nodarīt čakarēšanās ar smadzenēm (lobotomija etc), nav vairs šaubu, ka pēc nāves nav nekā un nekam vairs nav jēga. nesaprotu kāda runa par enerģiju augsnei u.t.t. ja tu vairs neesi, mēs būsim enerģija tārpiem tas arī viss )