Sestais slānis – tas ir samaitātās intuīcijas slānis.
Ir parādība, ko sauc par intuīciju, kuru mēs gandrīz vairs nejūtam. Mēs nezinām, ka eksistē kaut kas līdzīgs intuīcijai, jo tas ir sestais slānis. Pieci slāņi ir tik biezi, ka cilvēks nekad nenonāk līdz sestā sajušanai.
Intuīcija – tā ir pavisam cita veida sajūta, nekā prāts. Prāts argumentē, lai nonāktu pie secinājumiem, prāts izmanto procesu.
Intuīcija lēkā – tas ir kvantu lēciens. Tai nav pakāpeniska procesa. Tā izdara secinājumu bez jebkāda procesa.
Bijis daudz matemātiķu, kuri spēja atrisināt jebkura veida matemātiskus uzdevumus, neveicot visu procesu. Viņu darbība bija intuitīva. Tu vienkārši izklāsti problēmu, un pirms esi beidzis runāt, kad rezultāts jau gatavs Nav nekāda pārtraukuma.
Tu runāji, un tajā mirklī, kad beidzi, atskanēja secinājums. Matemātiķus vienmēr nodarbinājusi šī paranormālā parādība. Šie cilvēki… kā viņi to dara? Ja šo uzdevumu risinātu matemātiķis, viņam būtu nepieciešamas trīs, divas, viena stunda.
Pat datoram vajadzētu vismaz dažas minūtes, lai nonāktu līdz rezultātam, bet šiem cilvēkiem nevajag ne sekundi! Tu runā, un uzreiz… Tātad, intuīcija matemātikā – atzīts fakts.
Kad prāts nespēj, var strādāt tikai intuīcija. Visi lielie zinātnieki to saprata – par viņu lielākajiem atklājumiem jāpateicas nevis prātam, bet intuīcijai. M.Kirī trīs gadus strādāja pie noteiktas problēmas, visiem spēkiem cenzdamās to atrisināt. Visi mēģinājumi piedzīvoja neveiksmi.
Kādreiz naktī, pilnīgi pārgurusi, viņa aizgāja gulēt un to atrisināja… Šis gadījums līdzinās tam, kas notika ar Budu. Tajā vakarā viņa nolēma: „Nu man pietiek. Esmu velti izniekojusi trīs gadus. Liekas, ka turpināt nav jēgas. Man tas jābeidz”. Naktī ar tādām domām viņa iemiga.
Naktī, kā pa sapņiem, viņa pienāca pie galda uz pierakstīja atbildi. Pēc tam atgriezās gultā un iemiga. No rīta viņa to pat neatcerējās, bet atbilde bija uz galda. Istabā vairāk neviena nebija, un, ja arī būtu, atbildēt nebūtu iespējams. Viņa bija strādājusi trīs gadus, – viņa - viens no sava gadsimta dižākajiem prātiem.
Taču neviena te nebija, bet atbilde bija. Viņa ieskatījās rūpīgāk – tas bija viņas rokraksts. Un pēkšņi viņa atcerējās sapni. Viņa atcerējās, ka bija it kā sapnī sēdējusi pie galda un kaut ko rakstījusi.
Pēc tam pamazām viss noskaidrojās. Viņa bija nonākusi pie secinājuma pa citām durvīm, nevis caur prātu. Tā bija intuīcija.
Buda cīnījās sešus gadus, lai iegūtu apgaismību, bet nespēja to sasniegt. Tad viņš reiz atmeta šo cerību pavisam. Viņš apgūlās zem koka, lai atpūstos, un tad tas notika – nākošajā rītā. Kad viņš atvēra acis, viņš bija samadhi. Taču vispirms jāizsmeļ prāta iespējas. Intuīcija strādā, kad klusē prāts.
Intuīcijai nav procesa, tā vienkārši pārlec no problēmas uz secinājumu. Tas ir kā uzplaiksnījums.
Mēs esam demoralizējuši intuīciju. Vīrieša intuīcija gandrīz vienmēr ir samaitāta. Sievietes intuīcija samaitāta mazākā mērā- tieši tāpēc sievietēm ir kaut kas tāds, ko sauc par „priekšnojautu”. Priekšnojauta – tā ir daļa intuīcijas.
To nevar pierādīt. Tu vēlies kaut kur lidot, bet sieviete saka, ka viņa nebrauks un neļaus lidot arī tev. Viņa it kā jūt, ka kaut kas notiks. Tas ir tik muļķīgi – tev taču tik daudz jāpadara, viss ir saplānots, tev jābrauc, bet sieviete neļauj. Bet nākošajā dienā tu lasi avīzēs, ka šo lidmašīnu nolaupījuši, ka tā nogāzusies, ka visi aizgājuši bojā.
Sieviete nevar pateikt, kā viņa to varēja zināt. Nav tāda veida. Tā ir vienkārši priekšnojauta. Taču arī tā ir samaitāta, un tieši tāpēc ir tikai uzplaiksnījums.
Ja visi pieci slāņi pazustu un tu atmestu visas uzmācīgās idejas – jo tu taču esi mācīts, ka prāts – tās ir vienīgās durvis, caur kurām var nonākt pie rezultāta, - kad tu atmet šo uzmācīgo ideju, šo ieciklēšanos uz prātu, sāk plaukt intuīcija.
Tad tas vairs nav uzplaiksnījums, tas jau kļūst par pastāvīgi pieejamu avotu. Tu vari aizvērt acis, ieklausīties intuīcijā un saņemt no tās pareizo ievirzi. Ja šos piecus slāņus noņem, tevi rodas kaut kas tāds, ko var nosaukt par iekšējo vadītāju.
Tu vienmēr enerģētiski vari pieslēgties savai intuīcijai un vienmēr saņemsi pareizo padomu. Austrumos to sauca par iekšējo guru, iekšējo meistaru. Tiklīdz sāk funkcionēt intuīcija, tev vairs nevajag meklēt cita guru padomus.
Intuīcija – tas nozīmē būt saskaņā ar sevi, pilnīgā saskaņā ar sevi. un tad no šīs saskaņas, no nekurienes rodas risinājums.
Kas īsti ir intuīcija?5
35
0